ĪSUMĀ:
- "BuzzFeed News" ieguvis "FinCen" dokumentus; liela daļa ir ziņojumi par aizdomīgām darbībām.
- Vairāk nekā 2500 nopludinātie dokumenti tālāk izplatīti 108 mediju organizācijām 88 valstīs.
- Nopludinātie dokumenti atklāj vairāku pasaulē lielāko banku aizdomīgus darījumus.
- Lielbritānija "FinCen" dokumentos tiek dēvēta par "augsta riska jurisdikciju".
- Apjomīgākie aizdomīgie darījumi konstatēti Vācijas lielākajai bankai "Deutsche Bank".
- Otrajā vietā pēc aizdomīgo darījumu finansiālā apmēra – ASV "JP Morgan".
- Britu eksperts: Valdības nav gatavas atvēlēt līdzekļus uzraugošajām iestādēm un tām nav resursu.
- ASV Starptautiskais finanšu institūts cer, ka šie atklājumi mudinās steidzami īstenot reformas.
- "FinCen" faili atklāj "sistēmiskas kļūmes visā finanšu sistēmā un nozarē", vērtēja jomas eksperte.
2019. gadā ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla jeb "FinCen" dokumentus ieguva ASV medijs "BuzzFeed News". Tas dalījās dokumentos ar Starptautisko pētniecisko žurnālistu konsorciju (ICIJ), kas tos tālāk izplatīja 108 mediju organizācijām 88 valstīs. Nopludināti vairāk nekā 2500 dokumenti, no kuriem liela daļa ir ziņojumi par aizdomīgām darbībām, ko bankas nosūtījušas ASV varasiestādēm laikā no 2000. gada līdz 2017. gadam.
Kā tagad secināms vērienīgā žurnālistu izmeklēšanā, nopludinātie dokumenti atklāj vairāku pasaulē lielāko banku aizdomīgus darījumus.
Pasaules lielāko banku iesaiste
Izpētot dokumentus, atklājies, ka Lielbritānijas lielākā banka HSBC ļāvusi krāpniekiem veikt zagtas naudas pārvedumus visā pasaulē. Tas noticis par spīti tam, ka no ASV izmeklētājiem banka uzzinājusi, ka tā ir krāpšana. Savukārt Lielbritānijas banku "Barclays Bank'' izmantojis viens no Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvākajiem draugiem miljardieris Arkādijs Rotenbergs, atmazgājot naudu un izvairoties no sankcijām. Viņš noliedz šādas apsūdzības.
Tieši Lielbritānija "FinCen" dokumentos tiek dēvēta par "augsta riska jurisdikciju", jo ziņojumos par aizdomīgām darbībām parādījies liels skaits Lielbritānijā reģistrētu uzņēmumu.
"FinCen" dokumentos minēti vairāk nekā 3000 Lielbritānijas uzņēmumi, kas ir vairāk nekā jebkurai citai valstij.
Savukārt Vācijas lielākā banka "Deutsche Bank" pārvietojusi naudas atmazgātāju "netīro" naudu darījumos, kas saistīti ar organizēto noziedzību, teroristiem un narkotiku tirgotājiem. Visapjomīgākie aizdomīgie darījumi konstatēti tieši šai bankai, un to kopējā summa pārsniegusi 1,3 triljonus ASV dolāru jeb vairāk nekā pusi no visu aizdomīgo darījumu finansiālā apmēra. Vācijas banka paziņojumā skaidroja, ka nopludinātajos dokumentos minētie incidenti jau ir izmeklēti un noveduši pie dažādām izmaiņām.
Otrajā vietā pēc aizdomīgo darījumu finansiālā apmēra ir viena no ASV lielākajām bankām "JP Morgan". Dokumenti liecina, ka tā ļāvusi uzņēmumam pārvietot vairāk nekā miljardu ASV dolāru caur Londonas kontu, nezinot, kam tas pieder. Banka tikai vēlāk uzzinājusi, ka šis uzņēmums, iespējams, pieder personai, kas iekļauts ASV Federālā Izmeklēšanas biroja (FIB) desmit meklētāko noziedznieku sarakstā.
Nopludinātajos dokumentos atrodami vēl arī daudzu citu banku nosaukumi un to aizdomīgie darījumi. Pēc ziņām par aizdomīgajiem darījumiem kritās vairāku banku akciju cenas.
Kā norāda žurnālistu konsorcijs, aizdomīgo darījumu apmērs ir vairāk nekā 2 triljoni ASV dolāru, un tā esot tikai maza daļa no ikgadējā kopējā ziņojumus iekļautā finansējuma apmēra.
Eksperti cer uz pozitīvām izmaiņām
Britu eksperts naudas atmazgāšanas jautājumos Greiems Barovs skaidroja, ka ne jau noziedznieki ir tie, kas atmazgā naudu. Nozīmīga loma ir tieši bankām.
"Es neapsūdzēšu bankas tīšā noziedzīgu līdzekļu apstrādē, bet brīžiem tas patiešām izskatās līdzīgi tam. Bankas gūst peļņu no šīm naudas plūsmām, un identificēšanas izmaksas ir augstas. Tas, ko mēs prasām no bankām, ir tērēt lielu naudu, lai identificētu uzņēmumus, tādējādi nenopelnot naudu. Tā ir izaicinoša problēma, bet par to ir jārunā," teica Barovs.
Viņš uzskata, ka valdības nav gatavas atvēlēt līdzekļus uzraugošajām iestādēm un tām nav resursu, lai tās darītu to, kas jādara. Tādēļ šādi atklājumi nākuši tieši no žurnālistiem.
"Šeit, Lielbritānijā, mēs saņemam 2000 ziņojumu vienā dienā, un tos izskata 100 cilvēku. Tātad mums nav resursu, lai valsts līmenī šo izmeklēšanu veiktu efektīvi. Žurnālisti spēj iesaistīt lielākus resursus, jo atradumi var būt ziņu vērti. Šeit ir redzama atšķirība, un tā ir tādēļ, ka mēs starptautiskas problēmas risināšanā pielietojam valsts mēroga risinājumus, un tas nestrādā," sprieda eksperts,
ASV bāzētais "Starptautiskais finanšu institūts" paudis cerību, ka atklājumi pamudinās politikas veidotājus visā pasaulē steidzami īstenot reformas, lai apkarotu finanšu noziegumus, kuri rada nopietnus draudus sabiedrībai kopumā. Savukārt Dublinā bāzētā uzņēmuma "Fenergo" Finanšu noziegumu nodaļas direktore Reičela Vūlija telekanālam CNBC sacīja, ka
"FinCen" faili atklāj "sistēmiskas kļūmes visā finanšu sistēmā un nozarē". Arī Vūlija uzskata, ka daudzām valstīm trūkst resursu, lai aktīvi izmeklētu šādus ziņojumus.
"Ir būtiski skatīties tālāk par ziņu virsrakstiem. Protams, notiek briesmīgas lietas un finanšu institūcijas var izrādīt lielāku vēlmi mainīties, tomēr ir jāskata plašāks konteksts. Šajā procesā ir daudz iesaistīto pušu, un katrā no tām atrodami savi mīnusi. Līdz mēs tos nelikvidēsim, mēs nenokļūsim situācijā, kad spējam adekvāti risināt problēmas, kas saistītas ar finanšu noziegumiem," sacīja Vūlija.
Viņa skaidroja, ka naudas sodi par pārkāpumiem ir pieauguši, tomēr nav pārliecības, vai tas tiešām attur no nelikumībām tās finanšu iestādes, kas veicina naudas atmazgāšanu. Eksperte uzsvēra, ka jau novērota aktivitāte no ASV regulatoriem. Ir arī reformu piedāvājumi Eiropas Savienībā, uzlabojumus plāno veikt arī Lielbritānijā. Tāpēc, pēc viņas domām, valstu valdību aktivitāte pēc šīs žurnālistu izmeklēšanas būs redzama – tāpat kā pēc iepriekšējiem līdzīgiem skandāliem.
