Pēc krīzes uz kooperatīviem raugās kā uz alternatīvu tradicionālajām bankām

Banku krīze likusi uz finanšu kooperatīviem Eiropā raudzīties kā alternatīvu tradicionālajām bankām. Arī Latvijā šis segments nav novērtēts, atzīst uzrunātie speciālisti. Viņuprāt, krājaizdevu sabiedrības Latvijā drīzāk varētu būt alternatīva ātro kredītu sniedzējiem, ne bankām.

Nesen zinātnieku un Eiropas Parlamenta deputātu diskusijā prezentēti jauni pētījumi, kas apliecinājuši - finanšu kooperatīvi krīzē bijuši elastīgāki nekā tradicionālās bankas, nodrošinājušas stabilu kredītu piedāvājumu un audzējušas dalībnieku loku. Viens no pētījuma autoriem profesors Džonstons Birčala paziņojumā skaidro: „Lielākā daļa [kooperatīvo banku] izgāja cauri krīzēm bez valdības glābšanas plāna, nepārtraucot aizdot privātpersonām un biznesam, un, audzējot apbrīnotāju pulku, kas vīlušies „kazino kapitālismā”.”

Pētījumu autori secinājuši, ka finanšu kooperatīvu devums ekonomikā bieži vien nav novērtēts, lai gan tas ir būtisks, jo dažas no lielākajām pasaules bankām ir tieši kooperatīvi. Līdzīgu viedokli pētījumu prezentācijas paziņojumā pauž arī Eiropas Parlamenta deputāts Džanni Pitela: „Kooperatīvās bankas ir pierādījušas, ka tās ir dzirdamas un uzticamas krīzes laikā un ka tās sniedz lielu ieguldījumu eirozonas stabilitātē. Ir vienprātība, ka nepieciešams saglabāt daudzveidīgu modeli Eiropas banku sektorā.”

Latvijā kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību aktīvi kopējā finanšu sektorā veido vien 0,06%. Līdz krīzei rādītāji bija augoši, bet cilvēku rocības mazināšanās šo tendenci slāpēja. Krājaizdevu sabiedrībām Latvijā ir potenciāls attīstīties, bet tas ir atkarīgs no cilvēku rocības un vēlmes iesaistīties šādās, tā dēvētajās pašpalīdzības kasēs, vērtē Latvijas Universitātes ekonomikas profesore Margarita Dunska. „Zinot nepieciešamību pēc kredītiem un to, kādā veidā šo nepieciešamību izmanto firmas, kas piedāvā ļoti dārgus ātros kredītus, tie tiešām ir alternatīva un, manuprāt, godīgāka un cilvēkiem labvēlīgāka procentu likmju ziņā,” atzīmē Dunska.

Dunska klāsta, ka mājsaimniecībām vai ģimenes uzņēmumiem izsniegtie nelielie kredīti ir salīdzinoši lēti, jo šo sabiedrību uzturēšanas izmaksas ir daudz mazākas nekā, piemēram, bankām. Tiesa, sabiedrību pakalpojumu klāsts ir ierobežots - to attīstība ir tālākas nākotnes jautājums.

„Ir bijuši dažādi stāsti krājaizdevu sabiedrībās,” norāda Girta Upena, Zosēnu krājaizdevu sabiedrības vadītāja. Viņa stāsta, ka "dižķibele" paretinājusi kooperatīvu rindas. Zosēnu sabiedrībā krīzes gados pieauga kredītu pieprasījumi un vienam otram bija grūtības atmaksāt kredītu. Bet kopumā kooperatīvam izdevās audzēt biedru skaitu, kas šobrīd sasniedzis 500 dalībnieku no tuvējās apkaimes - Raunas, Jaunpiebalgas un Rankas. Divu gadu laikā plānots apvienoties ar Vecpiebalgas un Taurenes sabiedrībām, kas ļaus mazināt tēriņus un strādāt profesionālāk, tostarp, attīstīt pakalpojumus.

„Par krājaizdevu sabiedrībām Latvijā runājot, jāsaka, ka to loma vēl nav novērtēta. Tās nav attīstījušās vienmērīgi pa Latviju - vairāk tās ir attīstījušās bijušā Cēsu rajona teritorijā, jo tur bija atbalsts no bijušā rajona padomes puses. Potenciāls ir, ja tikai šī ideja ir dzīva, jo tomēr kooperatīvās sabiedrības zināmā mērā veic sociālu misiju,” stāsta Upena.


Vēl viens faktors, kas runā par labu krājaizdevu sabiedrībām, ir tas, ka tajā iesaistītie viens otru pazīst un necenšas apvest ap stūri. Tomēr arī Upena neredz, ka kooperatīvās sabiedrības Latvijā varētu kļūt par alternatīvu tradicionālajām bankām, bet ātro kredītu sniedzējiem gan.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti