Patieso īpašnieku neatklāšanas dēļ Uzņēmumu reģistrs likvidējis 413 SIA

Uzņēmumu reģistrs (UR) likvidējis 413 sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), par kurām noteiktajā termiņā netika atklāti patiesie labuma guvēji jeb īpašnieki, trešdien, 18. decembrī, informēja UR galvenā valsts notāre Guna Paidere. 

Kopumā patiesos labuma guvējus atklājuši 83% visu juridisko personu, SIA segmentā sasniedzot pat 97%. Patieso labuma guvēju neatklāšana dēļ no Uzņēmumu reģistra izslēgtas 413 augsta riska SIA. 

Pēc Paideres teiktā, aicinājumu atklāt patiesos labuma guvējus ignorējusi skaitliski neliela grupa uzņēmumu. 

"Tā kā mēs uzņēmējus informējām gan tieši, gan pastarpināti ar mediju, uzņēmēju organizāciju, Valsts ieņēmumu dienesta EDS palīdzību, grūti noticēt, ka šie uzņēmumi tiešām nezināja par patieso labuma guvēju atklāšanas pienākumu. Ticamāka šķiet hipotēze, ka šie uzņēmumi neticēja, ka reģistrs tiešām patieso labuma guvēju neatklāšanas dēļ uzsāks likvidāciju," stāstīja Paidere.

Uzņēmumiem, kuri atklāja patiesos labuma guvējus, darbības izbeigšanas lēmums tika atcelts un darbība atjaunota.

"Secinām, ka likvidācija tieši patieso labuma guvēju neatklāšanas dēļ nav skārusi reālus, strādājošus uzņēmumus, bet tukšas, pamestas čaulas," piebilda UR valsts galvenā notāre.

Viņa norādīja: neraugoties uz to, ka ir gadījumi ar sarežģītām īpašnieku ķēdēm un ārvalstu personu iesaisti, Latvijā var runāt par samērā caurspīdīgu uzņēmējdarbības vidi un godprātīgiem uzņēmējiem.

"Par to liecina fakts, ka par lielāko daļu –  91 000 – SIA patieso labuma guvēju informācija reģistram jau bija iesniegta un varējām to reģistrēt uz noklusējuma pamata. Arī vairums uzņēmumu ar sarežģītām īpašnieku ķēdēm godprātīgi pildīja informācijas par patieso labuma guvēju atklāšanu pienākumu. Bija arī gadījumi, kad pie sarežģītām īpašnieku ķēdēm reģistrs izmantoja jauno likumdevēja doto rīku  – pie patieso labuma  guvēju reģistrēšanas pieprasīt dokumentāro pamatojumu, kam jau kopš 2017. gada bija jābūt uzņēmuma rīcībā," klāstīja Paidere.

Saskaņā ar Krimināllikumu apzināti nepatiesu ziņu sniegšana vai ziņu nesniegšana UR par patiesajiem labuma guvējiem ir krimināli sodāma. Minētā darbība ir sodāma ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Ja ar attiecīgajām darbībām radīts būtisks kaitējums valstij vai uzņēmējdarbībai, vai ar likumu aizsargātām citas personas interesēm - ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Valsts policijas statistika liecina, ka laika posmā

no 2017. gada līdz 2019. gada novembrim pēc attiecīgā Krimināllikuma 195.panta ir uzsākti 68 kriminālprocesi, tostarp 57 gadījumos iegūts pietiekams pierādījumu kopums kriminālvajāšanas uzsākšanai.

"Krimināllietu izmeklētāji uz jaunajām iespējām kriminālnoziegumu izmeklēšanā un atklāšanā raugās cerīgi, jo līdz šim izmeklētāju rīcībā nebija tādas informācijas par tām fiziskajām personām, kas patiesībā kontrolē juridiskās personas. Var prognozēt, ka jaunās iespējas mainīs kriminālnoziegumu izmeklēšanas algoritmu. Respektīvi, ja agrāk dominēja princips – primārais noziegums ir krāpšana vai izvairīšanās no nodokļu nomaksas, vai tā saucamie “naudas mūļi”, un izmeklētāji, izmeklējot šos noziegumus, nonāca arī pie nozieguma par nepatiesu ziņu sniegšanu par patiesajiem labuma guvējime, tad nākotnē situācija varētu mainīties. Tagad datu nesakritība, informācijas par patiesajiem labuma guvējiem slēpšanu varētu kļūt par asi, kas izmeklētājiem palīdz nokļūt pie korupcijas, nodokļu krāpšanas, nopietniem interešu konfliktiem un citiem smagiem noziegumiem," stāstīja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes galvenais inspektors Kristaps Kalniņš.

KONTEKSTS:

Pastiprināts darbs pie uzņēmumu patieso labuma guvēju norādīšanas sekoja pēc tam, kad Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja "Moneyval" pērn noteica Latvijai stingrāku kontroles režīmu. Tās ziņojumā par Latviju tika skaidrots, ka Latvijas rīcība atzīta par mazefektīvu divās jomās, tajā skaitā patieso labuma guvēju noteikšanā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti