Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Pašvaldības un privātie cīnās par atpūtniekiem

Pašvaldības un lauku tūrisma uzņēmēji cīnās par atpūtniekiem

Pašvaldību veidotas viesnīcas, kafejnīcas un kempingi  ir iejaukšanās viesmīlības nozarē, kas kropļo konkurenci. Šādu trauksmi jau otro gadu ceļ Latvijas tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs". Tomēr pašvaldības uzskata, ka šādā veidā glābj no iznīcības kultūrvēsturiskus objektus un atdzīvina tūrisma dzīvi savā novadā.

Uz "Lauku ceļotāja" vadītājas Asnātes Ziemeles galda krājas viesu namu un kempingu sūdzības par pašvaldību iejaukšanos viesmīlības biznesā. Pašvaldību iestādes, piemēram, muzeji, kultūras nami un sporta centri, par neadekvāti zemu cenu piedāvā telpas pasākumiem. Par Eiropas naudu atjaunotajās muižās tiek ierīkotas pašvaldību viesnīcas un kafejnīcas.

Pirmo trauksmi par konkurences kropļošanu "Lauku ceļotājs" cēla jau pirms gada, bet šajā laikā situācija tikai pasliktinājusies.

"Situācija ir daudz daudz sliktāka nekā pirms gada. Nekas nav mainījies uz labo pusi. Nekas! Ja pagājušajā gadā mēs nosaucām trīs, četras, piecas pašvaldības, kā sliktos piemērus.

Tad šogad konstatējām, ka nevaram izvilkt nevienu, kas to nedarītu. Un tas ir katastrofāli," atzina asociācijas vadītāja Asnāte Ziemele.

Piemēram, Engures novada Šlokenbekas muižā pēdējos gadus darbojas pašvaldībai piederoša viesnīca un krodziņš, kas nosmeļ daļu klientu privātajiem viesu izmitinātājiem un ēdinātājiem.

Laikā, kad Engures dome muižā ierīkoja viesnīcu, novada teritorijā jau darbojās virkne privāto izmitinātāju. Turpat dažus kilometrus tālāk atrodas atpūtas komplekss "Valguma pasaule".

"Principā jau pašvaldībai nebūtu jānodarbojas ne ar ēdināšanu, ne ar guldināšanu.  Pašvaldībai būtu jānodarbojas ar vides sakopšanu, radīšanu, attīstīšanu, lai šeit gribētu braukt tie, kas grib gan ēst, gan gulēt, gan tā tālāk," sacīja atpūtas kompleksa “Valguma pasaule” īpašnieks Viesturs Serdāns.

Vienlaikus gan "Valguma pasaules" saimnieks uzslavē Engures novada domi par tā atsaucību un palīdzību vietējiem uzņēmējiem. "Man liekas, ka pašvaldība ir foršu darbu izdarījusi, vienkārši brīnišķīgu, jo tā muiža bija nekāda. To, ko pašvaldības dara šai ziņā – cepuri nost. Cits jautājums, ka viņi vienkārši pārcenšas un sāk attīstīt biznesus. Šinī gadījumā – ēdināšana un guldināšana. Un vienkārši meklē konkurentus".

Engures novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa skaidro, ka sākotnēji pašvaldība muižas ēku bija iznomājusi privātam uzņēmējam, bet krīzes laikā tas paputējis, pirms tam nolaižot telpas līdz pavisam bēdīgam stāvoklim. Dome tās atjaunojusi un mēģinājusi atkārtoti izīrēt, bet interese no uzņēmējiem nav bijusi.

"Mēs gadus trīs vai četrus mēģinājām šajās telpās ievilināt kādu jaunu nomnieku, kas mums neizdevās.

Šis ir valsts nozīmes kultūras objekts, nedrīkstam to apgrūtināt. Uzņēmējiem interese par to neradās, jo viņi savā īpašumā šo objektu iegūt nevar," skaidroja Važa.

Tādēļ pašvaldībai nav atlicis nekas cits, kā ierīkot tur savu biznesu, kas ļauj gūt ieņēmumus ēku uzturēšanai.

Engures novads nebūt nav vienīgais izņēmums. Aknīstes novada dome bijušās skolas vietā Gārsenes muižas pilī ierīkojusi semināru telpas un hosteli. Rēzeknes novada dome par ES līdzekļiem pussabrukušu padomjlaiku sūkņu staciju pārvērtusi par tūrisma kompleksu “Bāka”. Valmieras pilsētas pašvaldībai piederošais Vidzemes Olimpiskais centrs piedāvā gan viesnīcu, gan ūdenstūrisma plosta nomu.

No vienas puses – pašvaldības atradušās veidu saglābt vēsturiskus kultūras pieminekļus un sakopt degradētas teritorijas. No otras puses – šādā veidā vietvaras iezāģējušas vietējiem lauku tūrisma uzņēmumiem, jo par nodokļu maksātāju naudu uzturētajos objektos spēj piedāvāt zemākas cenas atpūtniekiem.

"Jebkurš mazais uzņēmums ir gan dārznieks, gan mārketinga speciālists, gan uztur mājaslapu. Visas šīs izmaksas jāiekļauj cenā. Ja mēs ņemam pretim valsts vai pašvaldības piedāvātu pakalpojumu, viņš noteikti būs lētāks, jo valsts un pašvaldību uzņēmumi neiekļauj visas izmaksas," uzskata viesu nama "Ārpus laika" īpašniece Ilze Bērziņa.

Arī Konkurences padome (KP) uzskata, ka pašvaldībām vajadzētu piebremzēt savu aizrautību veidot viesnīcas un viesu namus.

"Ir pašvaldību vēlme strauji rīkoties pašam saviem spēkiem un tiešām neņem vērā vietējo situāciju. Pašvaldībām būtu ļoti rūpīgi jāizvērtē šī iesaiste. Nebūtu pieļaujams, ka tās iesaistās gadījumos, kad apkārt ir citi uzņēmumi, kas var šo jautājumu risināt. Arī likumā ir paredzēts, ka pat tirgus nepilnību gadījumos jāmeklē cits veids, kā šo problēmu atrisināt," norādīja KP pārstāvis Antis Apsītis.

KP gan nav nekādu instrumentu, kā apturēt šādu praksi. Iestāde var tikai sniegt savus atzinumus un rekomendācijas.

Savukārt Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) sauc KP un "Lauku ceļotāja" pārmetumus par nepamatotiem.

"Pašvaldības tūrisma biznesā iesaistās ne jau aiz brīvas gribas, bet apstākļu spiestas, jo pašvaldība ir atbildīga gan par saviem iedzīvotājiem, gan par savu uzņēmumu attīstības iespējām. Pašvaldība dara to darbu, ko redz, ka vietējais kapitāluzņēmums nespēs attīstīt un nespēs realizēt lielos ambiciozos investīciju projektus," teica LPS pārstāve Andra Feldmane.

Lai meklētu risinājumus briestošajam konfliktam, LPS februārī rīkos diskusiju, kurā kopā ar nozares pārstāvjiem spriedīs par aktuālākajām problēmām tūrisma nozarē.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti