Dienas ziņas

Kurzemē sāk visaptverošas paliatīvās aprūpes pilotprojektu

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Pašvaldības sāk pieņemt 2022. gada budžetu

Pašvaldības sāk pieņemt 2022. gada budžetus

Lielāks sociālo pabalstu izmaksas slogs un jaunā skolu finansēšanas kārtība – šīs izdevumu sadaļas šobrīd rada vislielākās galvassāpes grāmatvežiem rēķinos un pašvaldību deputātiem, lemjot par nākamā gada budžetiem. Dažās vietvarās šis svarīgais dokuments jau apstiprināts.

Jūrmalā vēl pirms Ziemassvētkiem, Ventspilī 28. decembrī, bet Augšdaugavas novadā šodien domēs ievēlēto deputātu vairākums vienojās par 2022. gada pašvaldību budžetiem. Līdzšinējo gadu pieredze liecina, ka vairums pašvaldību budžetus apstiprina tikai janvāra otrajā pusē.

Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs (Daugavpils novada partija) Arvīds Kucins norādīja: "Es vienmēr saku, ka tas, ko pieņēmām, nav nekādi 10 Dieva baušļi. Mēs varam arī vēlāk palabot grozījumos, kā naudiņas ienāk. Finansistiem būs vairāk laika pēc Jaunā gada, mēs varēsim ilgāk padiskutēt par investīcijām."

Finanšu pārvaldes vadītāja skaidroja, ka grāmatveži jaunajā Augšdaugavas novadā steigušies, jo no Jaunā gada to darbs tiek centralizēts. Atteikties no atsevišķām grāmatvedības nodaļām katrā pagastā Valsts kontrole Daugavpils novadu aicināja jau pirms sešiem gadiem. Tas gan nenozīmē, ka lielākie ietaupījumi šeit ir no administratīvā sloga mazināšanas.

Augšdaugavas novada Finanšu pārvaldes vadītāja Irēna Timšāne sacīja: "Ņemot vērā kovida ietekmi, ieplānotajā budžetā neīstenojās izdevumu sadaļa tādā līmenī kā ieplānots. Joprojām dažādi pasākumi ir ierobežoti."

Vaicāts, kam pašvaldībā naudu tērēs vairāk, Kucins teica:

"Izglītības bloks ar jauno pedagogu samaksas modeli un sociālais bloks. Pašreiz sociālā pabalsta vai palīdzības gribētāju līkne iet uz augšu."

Latvijas Pašvaldību savienībā ReTV apstiprināja, ka par izmaksām tieši šajās jomās nobažījušies arī citās pašvaldībās. Vēl, protams, energoresursu cenu pieaugums radīs papildu slogu arī pašizmaksu segšanai. Vienlaikus pozitīvā gada nogales vēsts pašvaldībām ir tā, ka pārsniegtas iedzīvotāju ienākumu nodokļa prognozes.

Finanšu ministra padomnieks pašvaldību finansējuma jautājumos Leonīds Salcevičs norādīja: "Tas ir arī tas resurss, ar ko varēs risināt krīzes situācijā nonākušo cilvēku sociālās lietas. Jā, nu nedzīvosim varbūt tik labi, kā gribētos, neuzbūvēsim varbūt kādu ieliņu vai izklaides objektu."

Jau otro gadu Finanšu ministrija nabadzīgākajām pašvaldībām izsniegs papildu dotācijas. Vienlaikus Latvijas Pašvaldību savienībā vērtē, ka nepieciešams ilgtermiņa risinājums – jāpārskata Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds.

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Lāsma Ūbele komentēja: "To jau mēs konstatējām vairākus gadus pēc kārtas. Saistībā ar šo nodokļu reformu, kas nāk par labu iedzīvotājiem, bet diemžēl tā nāk par sliktu pašvaldībām. Protams, liekāks tas samazinājums ir teritorijās, kur algas ir salīdzinoši zemākas."

Šīs teritorijas pārsvarā ir Latgalē. Dotāciju pārdalīs Augšdaugavas, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Līvānu un Krāslavas novadi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt