Arī pārtikas nozares daudzu kategoriju produktu ražošana pārcelta uz kaimiņvalstīm un arī citām valstīm, “jo Latvijas nodokļu politika pēdējos piecos gados nebija sevišķi izdevīgi ražošanai”, norādīja Šure.
Pārtikas ražošanas apjomus ietekmē arī iedzīvotāju skaita samazinājums. Pārtikas zīmola „Durbes veltes'' izveidotāja Evija Kopštāle norādīja, ka pamatā uzņēmums nodarbojas ar gurķu marinēšanu un vīna ražošanu, bet to, ka pērk mazāk, novēro kaut vai pašmāju tirdziņā.
Viena no būtiskākajām problēmām, kas ietekmē arī pārtikas ražošanu, ir darba spēka trūkums.
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja, alus un bezalkoholisko dzērienu nozares pārstāve Ināra Šure norādīja, ka trūkst līniju darbinieku, operatoru, īpaši sezonā tas ir aktuāli visai pārtikas nozarei.
Tikmēr brokastu pārslu ražotājs un eksportētājs no Kuldīgas „Milzu” par darba spēka trūkumu nesūdzas. Saimnieks Enno Ence uzskata, ka uzņēmumiem mūsdienās jāprot izmantot savus resursus un liela nozīme ir vadības attieksmei pret saviem darbiniekiem.
Viņš klāstīja, ka uzņēmumi var kaut ko automatizēt, izdarīt efektīvāk, kaut ko var nedarīt, bet darbinieki ir svarīgi, vadītāji nevar teikt, ka rūpējas par saviem klientiem, viņi tos visus nesatiek, pirmais - jārūpējas par darbiniekiem.
Graudu pārstrāde un eksports uzrāda labus rādītājus. Nākotne ir tieši bioloģiski saražotai pārtikai, un tā ir viena no Latvijas iespējām, šim viedoklim piekrīt arī “Milzu” pārslu ražotājs. Uzņēmums lielākoties ražo bioloģiskus produktus, kas nonāk gan vietējā tirgū, gan eksporta tirgos.
Lai arī ražošanas apjomi sarukuši, pēc Krievijas krīzes pēdējo divu gadu laikā ir pieaudzis Latvijā saražoto produktu eksports, tas pieaudzis vairāk nekā par 20%.