Aktuāli

Skaitļi un fakti: Darba algas 12. Saeimas laikā

Aktuāli

LAKRS vadītājs Juris Kalniņš par autobusu vadītāju piketu

VK pārmetumi valsts pārvaldei un lielajām pilsētām klajā nāks tikai pēc vēlēšanām

Pārsūdzību dēļ Valsts kontroles pārmetumi valsts pārvaldei un pašvaldībām klajā nāks tikai pēc vēlēšanām

Trešdien Valsts kontrole bija plānojusi publiskot ikgadējo revīziju, kurā izvērtēti valsts un pašvaldību pērnā gada budžeta tēriņi teju. Zaļo un Zemnieku savienības kontrolētās institūcijas revidentu atzinumu ir pārsūdzējušas, tādējādi vismaz līdz Saeimas vēlēšanām ziņojums būs arvien slepens, bet valsts pārvalde un pašvaldības - pasargātas no kritikas.

Par revīzijas ziņojumu saņemtas trīs sūdzības - iebildes ceļ Finanšu ministrija, tai pakļautais Valsts ieņēmumu dienests, kā arī Lielo pilsētu asociācija.

"Šobrīd, ņemot vērā to, ka likums nosaka, ka šī informācija ir ierobežotas pieejamības, līdz publiskošanai es nevar komentēt, tieši par kādiem jautājumiem ir iesniegtas sūdzības," norāda Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Valsts kontrole saimnieciskā gada pārskata revīzijā pārbauda dažādu pārskatu daļu, kā piemēram, ilgtermiņa ieguldījumu, saistību, nodokļu ieņēmumu atbilstību normatīvajiem aktiem, kā arī grāmatvedības uzskaites pareizību.

Tā kā likumdevējs ir noteicis, ka revīzijas atklājumi līdz publiskošanai ir slepeni, kamēr Valsts kontroles padome mēneša laikā izskatīs saņemtās sūdzības, arī par pērnā gada budžeta izlietojuma pareizību revidenti nerunā. Tādu pašu pozu ieņēmusi arī Zaļo un Zemnieku savienības vadītā Finanšu ministrija, kas ir galvenā valsts maka turētāja.

"Līdz ziņojuma publiskošanai mēs nekomentēsim. Šobrīd ir iesniegti dokumenti, un, visticamāk, ka viņu valdība skatīs devītajā datumā," norāda ministrijas valsts sekretāra vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme.

Pagājušā gada pavasarī valdības pieņemtās nodokļu politikas pamatnostādnes turpmākajiem četriem gadiem bija viens no lielākajiem Valsts kontroles kritikas mērķiem iepriekšējā revīzijā. Revidenti rāja politiķus, ka Saeimas pieņemtie likumi ir pretēji valdības nodokļu reformas plāniem.

Revīzijas ziņojumā lasāms: nav pamata rēķināties ar nodokļu sistēmas stabilitāti un prognozējamību nākamajos četros gados.

Valsts kontrole Finanšu ministriju pēla arī par augošo nodokļu parādu, kas nepietiekami prasmīgas Valsts ieņēmumu dienesta darbības dēļ samilzis līdz teju pusotram miljardam eiro. Asu kritiku kārtējo reizi saņēma ministrijas, kas darbiniekus algo pēc pieejamā maka, nevis padarītā. Ministriju centrālie aparāti arī neskopojās ar piemaksām, kas bija no divarpus līdz piecarpus tūkstošiem vienam darbiniekam.

"Mēs arī redzējām, ka bieži vien šīs te piemaksu, prēmiju un naudas balvu piešķiršanas process ir ļoti formāls. Nu, tas ir, praktiski, gandrīz vai par to, ka cilvēks ir atnācis un veic tos darba pienākumus, kas viņam jādara. Un mēs redzam arī to, ka ir institūcijas, kuru piemaksas par personisko darba ieguldījumu un kvalitāti saņem praktiski gandrīz vai visi darbinieki - 94%. Un tiek maksāts praktiski visa gada garumā," skaidro Valsts kontroliere.

Naudīgākās ministrijas un līdz ar to vairāk kritizētās ir Zaļo un Zemnieku savienības kontrolētās - Finanšu, Satiksmes, Aizsardzības, Zemkopības. Savukārt Finanšu ministrijai pakļautais Valsts ieņēmumu dienests izpelnījās pārmetumus par to, ka kavējas iedzīvotājiem atmaksāt pārmaksātos nodokļus.

Vai līdzīgi revidentu pārmetumi būtu nākuši gaismā arī šodien, premjers, "zaļzemnieks" Māris Kučinskis sakās nezinām. Kučinskis skaidro, ka Valsts kontroles ziņojums būs par visu valsti kopumā un par pašvaldībām, nevis tikai Finanšu ministriju.

Jautāts par iepriekšējiem Valsts kontroles pārmetumiem nodokļus politikas ieviešanā, premjers norāda, ka tā strādā: "Nodokļu politika strādā, kā izrādās. Ar nulles procentu reinvestētai peļņai, un uzņēmējiem tas patīk."

Arī Latvijas Lielo pilsētu asociācija savas iebildes pagaidām neatklāj, vien norāda, ka tās saistītas ar atšķirīgu izpratni revidentu un pašvaldību pusē par to, kā domēm jāuzskaita budžeta tēriņi.

Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors ir Viktors Valainis, kas no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta kandidē uz Saeimu. Asociācijas prezidējošā pilsēta patlaban ir Jelgava, ko ilgus gadus vada "zaļzemnieki".

Latvijas Radio rīcībā esošā informācija liecina, ka tieši Jelgavai varētu būt lielākā loma tajā, ka revīzijas ziņojumu apstrīdējušas arī pašvaldības, tādējādi izbēgot no tostarp politiskas kritikas pirms vēlēšanām. Valsts kontroliere Krūmiņa to gan nekomentē.

Šī ir pirmā reize, kad Valsts kontrole par revīziju saņēmusi tik daudz sūdzību. Tāpēc to izskatīšanai būs nepieciešams nepilns mēnesis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti