Latvijas satiksmes ministrs Anrijs Matīss („Vienotība”) atgādināja, ka līnija ies cauri Tallinai, Rīgai un Kauņai ar atzaru uz Viļņu. Šī atzara veidošana vēl būs jāsaskaņo ar Eiropas Savienību (ES), jo projektu līdzfinansē ES.
Tomēr, kā skaidroja ministrs, šāds atzars ir vajadzīgs, jo projekts paredz virzību cauri visu triju Baltijas valstu galvaspilsētām. Savukārt Kauņu nedrīkst ignorēt, jo ātrāks ceļš uz Poliju ir caur Kauņu, nevis Viļņu. Virzot dzelzceļa līniju cauri Viļņai, izlaižot Kauņu, tā varētu zaudēt savu nozīmi, jo ir būtiski, lai ātrvilciens brauktu pa ātrāko un īsāko ceļu.
Paredzēts, ka dzelzceļa izbūve varētu sākties 2016., 2017. gadā, taču par pamatizbūvi runa varētu būt 2020.gadā. Latvijā ātrvilcienu satiksme paredzēta gan caur Rīgu, gan caur Rīgas lidostu.
Baltijas valstis par „Rail Baltica” kopuzņēmuma dibināšanu vienojās Rīgā iepriekš. Paredzēts, ka „Rail Baltica” dzelzceļa maršruts vīsies cauri visām Baltijas valstīm un, kā norāda Satiksmes ministrija, dzelzceļa projekts sekmēs Latvijas un Baltijas tautsaimniecības ilgtspējību, attīstību un konkurētspēju.
"Eiropas dzelzceļa līnijas” ir 100% valstij piederošs uzņēmums ar pamatkapitālu 680 00 eiro. Paredzēts, ka šis uzņēmums kļūst par Baltijas valstu kopuzņēmuma akcionāru no Latvijas puses, investējot uzņēmumā 650 000. Tādējādi Latvija iegūst 33,33% kapitāla daļu apjomu un tas ir līdzvērtīgs Lietuvai un Igaunijai piederošajam.
