Aktuāli

LM eksperte Inese Upīte par maternitātes pabalstu

Aktuāli

Dziesmu un deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča par izmaiņām pasākuma programmā

Parādi vairs nav iemesls apkures nepieslēgšanai

Parādi vairs nav iemesls apkures nepieslēgšanai; bez siltuma tikai mājas ar tehniskām problēmām

Ar atsevišķiem izņēmumiem Rīgā un citviet sākta apkures sezona namos, kur to nodrošina centralizēti. Nozare apgalvo, ka šogad nav zināmas situācijas, kad kādai mājai siltums tiktu liegts uzkrātu parādu dēļ. Turklāt līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos cilvēki kārtīgāk maksājot arī rēķinus – pašlaik tiek segti 95 – 98% no rēķinu summas.


Krišjāņa Barona ielas 78. nams Rīgā ir viens no pēdējiem, kurā šonedēļ centralizētā siltumapgādes sistēma vēl nav iedarbināta. Pagaidām iedzīvotāji vēl ciešas, taču arī atzīst, ka lielākās ciešanas vēl priekšā.

Latvijas lielākais namu apsaimniekotājs pašvaldības uzņēmums “Rīgas namu pārvaldnieks” apkures sezonu sācis lielākajā daļā no 2800 daudzdzīvokļu mājām. Iepriekšējos gados pie siltuma Rīga tika oktobra beigās, bet šogad pirmajai mājai apkure pieslēgta jau 22.septembrī.

“Protams, ir izņēmumu gadījumi, kur vai nu tehnisku iemeslu dēļ jāpabeidz kādi remontdarbi. Tas, ko mēs darām ar tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuriem ir parāds, mums ir noteikta kārtība, kā mēs strādājam ar parādniekiem, izsūtot atgādinājumus, gan aicinot noslēgt izlūgumu par pakāpenisku parāda samaksu,” stāsta “Rīgas namu pārvaldnieka” preses pārstāve Santa Vaļuma.

Kopumā gadu no gada kopējā parāda summa samazinās, un šobrīd parāds par visiem ar apsaimniekošanu saistītajiem pakalpojumiem “Rīgas namu pārvaldniekam” ir 32 miljoni eiro. No šīs summas puse ir saistības par apkuri. Pirms pāris gadiem parādu summa bija par diviem miljoniem eiro lielāka.

Pakāpeniski parādi par apkuri samazinās visā valstī.

Tā atzīst uzņēmuma “Jūrmalas siltums” valdes priekšsēdētājs un Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš.

“Situācijas ar parādiem pēdējos 5-6 gadus ir diezgan stabila. Ir, protams, vecāki parādi, kas ir uzņēmumu bilancēs. Bet ar parādiem, kas ir 3-5 gadus veci, situācija ir daudzmaz stabila. Un atkarībā no reģiona svārstības ir 2-5% robežās. Protams, ir uzņēmumi, kam apkures sezonas sākumā parādu apjoms ir nulles vērtībā un apkures sezonas laikā parāds tiek uzkrāts, bet tad atkal nākamajā sezonā tas tiek samazināts,” skaidro Vītoliņš.

Pieci procenti no kopējiem siltuma rēķiniem kā parāds jau būtu ļoti slikts rādītājs, atzīst Valdis Vītoliņš. Taču ekonomiskā situācija valstī ļauj cerēt, ka maksājumu disciplīna uzlabosies.

Daudz nezināmā gan ir, kā mainīsies kurināmā cenas līdz ar gāzes tirgus atvēršanu. Nākamā būs pirmā pilnā sezona brīvajā tirgū.

Šajā apkures sezonā nozare vēro arī tendences nedaudz pakāpties atjaunojamo resursu jeb šķeldas cenai. To gan ietekmē kurināmā kvalitāte un apsildāmā vieta. Piemēram, Rīgas reģionā šķeldas staciju ir sacelts daudz un līdz ar Eiropas atbalstu tās turpinās attīstīties. Tomēr, ja ziema būs silta un Skandināvijā pēc mūsu šķeldas pieprasījums kritīsies, arī Latvijā tā varētu kļūt lētāka.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti