Šobrīd darba devējs var kompensēt 30 eiro mēnesī darbiniekam par izdevumiem, kas radušies attālinātā darba dēļ. Par šo kompensāciju darbiniekam nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis un Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Šāda kompensācija ir radīta kā risinājums situācijām, kurās darba devējs nevar tiešā veidā segt papildu izdevumus.
Piemēram, ja, strādājot no mājām, ir pieaudzis elektrības rēķins, tad darba devējam būtu jāsedz tā daļa, kas radusies, tieši pildot darba pienākumus. Valsts darba inspekcijā (VDI) gan norādīja – tādu sūdzību, ka tiek pieprasīta kompensācija, bet to neizmaksā, ir gaužām maz
VDI Klientu atbalsta nodaļas vadošā juriskonsulte Laura Akmentiņa stāstīja: "Sūdzību iesniegumu kontekstā ir ļoti maz. Šogad deviņos mēnešos mēs esam izskatījuši 2136 iesniegumus, un tikai astoņi ir bijuši par iespējamiem Darba likuma 76. panta pārkāpumiem, kur noteikts arī šis darba devēja pienākums segt darbinieka izdevumus. Savukārt tikai vienā gadījumā šis pārkāpums apstiprinājās, līdz ar to procentuāli tas ir ļoti, ļoti maz."
Akmentiņa gan uzsvēra – lai šādu atvieglojumu saņemtu, ir jābūt izpildītiem vairākiem nosacījumiem. Galvenais – šādai vienošanās jābūt noteiktai darba līgumā vai darba devēja rīkojumā. Tāpat izaicinājums ir izvērtēt, tieši cik lieli ir izdevumi, un tie darbiniekam ir jāpierāda.
Tiesībsarga biroja sociāli ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska atzīmēja – ja darbinieks darba vajadzībām izmanto privātos līdzekļus, tad darba devējam ir pienākums tos atlīdzināt. Tas noteikts likumā un tā bijis arī pirms pandēmijas, taču papildinājums, kas paredz, ka līdz 30 eiro mēnesī ir iespēja neaplikt ar ienākuma nodokli, gan ir noteiks līdz gada beigām, tādēļ tiesībsarga birojā aicina laicīgi domāt risinājumus tam, kā šo jautājumu organizēt no nākamā gada.
"Tikai loģiski, ka šī brīža [situācijā], ja mums šobrīd siltumenerģijas taupības apstākļos gan darbinieki, gan darba devēji domā, kā ietaupīt, tad tikai loģiski, ka arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums tiktu turpināts. Bet nudien, tiesībsarga birojam šobrīd nav zināms, kāds ir likumdevēja plāns attiecībā uz šo. Doma, ka mēs pavaicāsim, kāds ir likumdevēja skatījums uz to, vai tiks pagarināts šis iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums, kas būtu tikai loģiski, bet šobrīd mums tādas skaidras informācijas par šo nav," skaidroja Rezevska.
Tiesībsarga birojā norādīja, ka ar atmaksu saistīti tiesību jautājumi agrāk bijuši vairāk, taču arī tagad pa kādam jautājumam vai sūdzībai tiesībsargu sasniedz. Rezevska gan uzsvēra – gadījumos, ja attālinātais darbs nav izvēle, bet gan vadības rīkojumā noteikta prasība, tad jautājums par nepieciešamību izmaksas atlīdzināt ir daudz skaidrāk nosakāms.
Šāds rīkojums, kas daļai darbinieku konkrētās nedēļas dienās nosaka darbu no mājām, ir izsūtīts Rīgas Stradiņa universitātē (RSU). Universitātes personāla departamenta vadītāja Dace Jasmane gan skaidroja, ka šāds nodokļu atvieglojumu atbalsts šajā gadā universitātē ir visnotaļ liels retums. Attālinātā darba veicējiem galvenokārt nodrošina aprīkojumu, sedz daļu no sakaru izmaksām. Iespēju strādāt attālināti liela daļa vērtējot kā bonusu, bet, ja gadījumā darbinieki nevēlas tērēt savus resursus, tad universitāte par spīti rīkojumam nodrošina arī kopstrādes telpas, kurās darbiniekiem ir iespēja darīt darbu klātienē.
RSU pārstāve Jasmane stāstīja: "Mēs kādu laiku atpakaļ ieviesām arī daļēju sakaru izdevumu kompensāciju. Un tiem darbiniekiem, kas pilnībā strādā attālināti, šī konkrētā lieta ir atrunāta pie vienošanās pie darba līguma, un tur ir atrunāts arī konkrēts kompensācijas apmērs. Bet, ja darbiniekam ir apsvērumi, kad nav iespējams, ka viņš šo attālināto darbu veic no dzīvesvietas vai citurienes, tad mēs nodrošinām koplietošanas darba vietas."
Savukārt to, ka skaidrība par izdevumu atmaksu ir vien par laiku līdz gadumijai, atzina arī Finanšu ministrijā. Tās pārstāvis Aleksis Jarockis skaidroja, ka tas saistīts ar valdības nomaiņu. Par tālāko lems jaunā valdība, pievēršoties nākamā gada budžeta jautājumam.
