Pēc ilgām diskusijām un strīdiem Somija un Igaunija ir spējušas vienoties par zemūdens gāzes cauruļvada būvniecību, kas savienos abas valstis. Tagad projekts ir ieguvis zaļo gaismu arī no Eiropas Komisijas, kas tam ir piešķīrusi 187,5 miljonus eiro. Par to šonedēļ paziņoja Eiropas Komisijas preses sekretāre Mina Andrejeva:
“Pirmais gāzes cauruļvads starp Somiju un Igauniju izbeigs pašreizējo Somijas izolāciju un attīstīs Baltijas enerģētikas tirgu. Cauruļvadam ir jāsāk darboties 2019. gada decembrī. Tās ir labas ziņas, kas vēlreiz apliecina, ka mēs izpildām Enerģētikas savienības plānu, palielinot piegādātāju daudzveidību un radot jaunus starpsavienojums.”
Somijas ekonomikas ministrs Oli Rēns sacīja, ka jaunais starpsavienojums atvērs viņa valsts gāzes tirgu konkurencei. Pašreiz Somija - tāpat kā Latvija - visu tai nepieciešamo gāzi saņem no Krievijas. Nākotnē gāzi varēs iegūt, piemēram, arī no sašķidrinātās dabasgāzes termināļa Lietuvā vai no Polijas, kad tiks pabeigts savienojums starp Lietuvu un Poliju. Lai gan ir eksperti, kuri šaubās vai tas būs ekonomiski izdevīgi.
Eiropas Savienība finansē 75% no šī projekta izmaksām, un Somijas ekonomikas ministrs atzīst, ka bez šiem līdzekļiem projekts nebūtu iespējams.
Tāpat projekta ietvaros 18,6 miljoni eiro ir paredzēti, lai uzlabotu gāzes starpsavienojumu starp Igauniju un Latviju. Tas ļaus Somijas patērētājiem piekļūt Inčukalna gāzes krātuvei.
Sākotnēji bija paredzēts, ka jaunais gāzes vads ies roku rokā ar sašķidrinātās dabasgāzes termināli, ko savā piekrastē gribēja būvēt gan Somija, gan Igaunija. Tomēr abas valstis ilgstoši nespēja vienoties par to, kur tad atradīsies jaunais terminālis. Līdz ar to tika nokavēts termiņš, lai pieteiktos Eiropas fondu līdzekļiem. Vēlāk Tallina un Helsinki nolēma uzcelt divus mazus termināļus katru savā pusē. Bet tiem nebija iespējams saņemt finansējumu no Briseles, tādēļ arī šī doma tika atmesta. Tagad Igaunijas valdība cer, ka sašķidrinātās dabasgāzes termināļus attīstīs privātie investori, sacīja Ekonomikas un komunikāciju ministrijas Enerģētikas departamenta vadītājs Timo Tatars:
“Igaunijas valdība rūpējas par to, lai radītu nepieciešamos priekšnosacījumus, proti lielāku tirgu ar vienotiem noteikumiem. Un mēs ceram, ka, pievienojot šos trūkstošos elementus, tiks radīta laba augsne investīcijām sašķidrinātās dabasgāzes termināļos. Bet Igaunijas valsts neplāno ieguldīt savus līdzekļus sašķidrinātās dabasgāzes terminālī vai kļūt par akcionāru kādā no privātiem projektiem.”
Pašreiz Igaunijā izstrādes stadijā atrodas divi privātie sašķidrinātās dabasgāzes termināļi. Tomēr, pēc pašreiz pieejamās informācijas, projektu attīstītāji vēl nav izlēmuši, vai pieteikties Eiropas fondiem. Igaunijas valdība cer, ka starpsavienojuma radītā iespēja apkalpot ne tikai Baltijas, bet arī Somijas tirgu radīs papildu iemeslus investīcijām enerģētikas nozarē mūsu reģionā.
