Laikā, kad naftas cenas pasaules tirgos ir nokritušās līdz četru gadu laikā zemākajam līmenim - aptuveni līdz 90 dolāriem par barelu un brīžiem pat nokrītas zem šīs atzīmes, - arvien vairāk diskusiju risinās par to, cik ilgi šāda situācija varētu turpināties un ko par to teiks pasaules lielākās naftas ieguvējvalstis?
Kā pirmdien ziņo raidsabiedrība „Al Jazeera”, pasaules lielākā naftas eksportētāja Saūda Arābija tirgiem liekot noprast, ka tā ar salīdzinoši zemajām naftas cenām ir apmierināta un pieļauj šādas situācijas saglabāšanos uz gadu vai pat diviem. Privātu tikšanos laikā Saūda Arābijas pārstāvji esot izteikušies, ka karaliste pieļautu pat cenu, kas ir aptuveni 80 dolāri par barelu.
Šāda Saūda Arābijas nostāja ir izraisījusi neapmierinātību citu naftas eksportētājvalstu organizācijas jeb OPEC dalībvalstu vidū. Tā, piemēram, pagājušajā nedēļā Venecuēla pirmā oficiāli aicināja spert ārkārtas soļus, jo nevienam nenākot par labu, ka naftas cenas ir nokritušās zem 100 dolāriem par barelu. Cita starpā Venecuēla aicina samazināt naftas ieguves apjomus, tādējādi palielinot arī cenu.
Kā norāda „Al Jazeera”, līdz šim OPEC dalībvalstis ir ļoti atturīgi izturējušās pret aicinājumiem samazināt naftas ieguvi. Pēdējās desmitgades laikā tas darīts vien dažas reizes, pēdējoreiz - pēc 2008. gada finanšu krīzes. Tāpēc novembra gaidāmā OPEC sanāksme varētu kļūt par vienu no sarežģītākajām daudzu gadu laikā. Kuveitas naftas ministrs Ali Al Olairs norādījis, ka naftas ieguves apjomu samazinājums uz cenām atstās ļoti nelielu ietekmi, ņemot vērā pieaugošos ieguves apjomus Krievijā un Savienotajās Valstīs. Ministrs arī pieļāvis, ka naftas cenām vajadzētu kristies aptuveni līdz 76-77 dolāriem par barelu, taču ziemas sezonā, palielinoties pieprasījumam, cenai vajadzētu kāpt vai vismaz saglabāties pašreizējā līmenī.
Skaidrojot to, kāpēc Saūda Arābija ir atteikusies no tās ilggadējās stratēģijas, cenšoties noturēt naftas cenas 100 dolāru robežās, eksperti pieļauj, ka Saūda Arābija cer uz lielāku peļņu vidējā termiņā. Tas nozīmē, ka daudzas no OPEC dalībvalstīm tuvākā laikā varētu saskarties ar finansiālām grūtībām, tiktu ierobežotas investīcijas un samazinātos ASV slānekļa naftas piegādes no vai piegādes dziļūdens atradnēm.
Citi analītiķi pieļauj, ka Saūda Arābija tomēr varētu piekrist samazināt naftas ieguves apmērus, jo tas varētu ļaut stiprināt globālo tirgu, kurā tiek iegūts daudz vairāk naftas, nekā tiek patērēts.
Pēdējā laikā arvien lielāks satraukums jūtams arī Krievijā, kuras budžeta izdevumi tiek veidoti, tieši vadoties no pēdējo gadu vidējās naftas cenas. Pašlaik visi budžeta ienākumi, kas iegūti, ja naftas cena pārsniedz 96 dolārus par barelu, ir jānovirza rezerves fondā. Taču Krievijas Finanšu ministrija tagad prognozē, ka nākamajos trijos gados krīzes pārvarēšanai var būt nepieciešams iztērēt aptuveni 1,5 triljonus rubļu jeb nedaudz vairāk kā 40 miljardus dolāru.
