Obligātā iepirkuma komponente (OIK)
Obligātais iepirkums ir valsts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem.
Valsts iepērk elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, maksājot garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu, sedz balansēšanas izmaksas, kā arī administratīvās izmaksas.
Savukārt šīs izmaksas sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam kā OIK maksājumu.
OIK apmēru ietekmē dabasgāzes cena, elektroenerģijas cena biržā un elektroenerģijas patēriņš. No 2018.gada OIK sistēma mainīta – iepriekš elektrības patērētāju maksājums piesaistīts patērētajai enerģijai kā konkrēts tarifs par katru patērēto kilovatstundu. No šī gada OIK maksā gan kā fiksēto tarifu par katru patērēto kilovatstundu - un šis maksājums samazinājies -, gan kā “jaudas OIK par ampēriem”, kas ir fiksētais tarifs par pieslēguma jaudu. Jo pieslēguma jauda lielāka, jo lielāks fiksētais maksājums.
Grozījumi vieš izmaiņas likuma normās, kas noteica pienākumu visiem Latvijas elektroenerģijas galalietotājiem segt OIK maksājumu radītās izmaksas. Likumprojekta mērķis ir samazināt elektroenerģijas izmaksas visiem elektroenerģijas galalietotājiem, obligātā iepirkuma izmaksas turpmāk sedzot no valsts budžeta.
Jau pagājušā gada novembrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprināja OIK un jaudas komponenti nulle eiro apmērā. Likums paredz, ka elektroenerģijas galalietotāji turpmāk vairs neveiks OIK maksājumus. Turpmāk OIK saražotās elektroenerģijas iepirkuma un jaudas komponentes radītos izdevumus segs publiskais tirgotājs no saviem ieņēmumiem.
Gadījumā, ja publiskā tirgotāja ar OIK sistēmu saistītās izmaksas visā darbības periodā pārsniegs tā ieņēmumus, tās segs no valsts budžeta.
Likums stāsies spēkā šā gada 1. martā.
KONTEKSTS:
2021. gada sākumā uz trūkumiem obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas kontroles mehānismā norādīja arī Valsts kontrole, solot vērsties tiesībsargājošajās iestādēs. OIK sistēmu izmeklēja arī Saeimas izmeklēšanas komisija, secinot, ka atbildīgo daudz, bet vainīgo nav. Komisija norādījusi, ka politiskā atbildība par daudz kritizēto OIK solidāri jāuzņemas amatpersonām, kas lēmušas par sistēmas ieviešanu. Tomēr nekādu pretlikumīgu ietekmi uz amatpersonu lēmumiem komisija nav konstatējusi. Savukārt Satversmes tiesa secināja, ka Satversmei neatbilst regulējums, kas obligātā iepirkuma ietvaros biogāzes elektrostacijām nosaka konkrētas prasības enerģijas ražošanas lietderībai un lietderīgai siltumenerģijas izmantošanai.
Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") pirmās valdības laikā daudz diskutēts par OIK likvidēšanu. Kariņa pirmā valdība arī nolēma no tā atteikties ar 2021. gadu, bet iepriekš pakāpeniski notika tikai tā samazināšana. Uz atteikšanos no OIK valdība gan sāka virzīties 2022. gadā, kad valdību veidojošās partijas panāca politisku vienošanos par pilnīgu atteikšanos no OIK.
Vēlāk jau Kariņa otrā valdība atbalstīja OIK izmaksu segšanu no valsts budžeta, paredzot, ka elektroenerģijas lietotājiem turpmāk vairs nebūs jāsedz obligātā iepirkuma izmaksas jeb elektroenerģijas rēķinos vairs neparādīsies aile "OIK".
