No filantropiskām saknēm uz ārzemju tirgu: Latvijas Universitāte

Taču pastāv vēl viens princips, pēc kura vadoties ieņēmumi tiek tērēti nevis sevis paša labumam, bet gan lai darītu labus darbus savu laikabiedru labā. Kā zinās katrs klasiķis, to sauc grieķiskā vārdā, proti, par filantropiju. 

Filantropijas principi pavisam noteikti bija svarīgi Kristapam Morbergam, arhitektam, celtniekam un uzņēmējam, kurš 1844. gadā piedzima pieticīgos apstākļos toreizējā Vidzemes guberņā. Morbergs iemiesoja "dari pats" principu, un, 1928. gadā noslēdzoties viņa garajai dzīvei, viņš vairs nebija caram pakļauts zemnieks, bet gan lepns un turīgs neatkarīgās Latvijas pilsonis. Pēc nāves viņš savai jaunajai valstij atstāja iespaidīgu mantojumu, noziedojot visu savu mantu, tai skaitā vērtīgu nekustamā īpašuma portfeli, nesen dibinātajai Latvijas Universitātei.

Viņa Jūrmalas villa, kura arī bija ziedojumu sarakstā, turpina liecināt ne tikai par Morberga uzņēmējdarbības panākumiem, bet arī viņam raksturīgo praktiskuma, bagātības un simpātiju miksli. Morberga villa ir arhitektoniski iespaidīga neogotikas stila celtne, kas atkarībā no katra paša lielummānijas nosliecēm var tikt dēvēta par lielu vasaras māju vai mazu pili.

"Morbergs ir ļoti labs piemērs ciešajām attiecībām starp uzņēmējiem un izglītību. Viņš bija universitātes lielākais pirmskara laika ziedotājs, un studenti vēl šobaltdien saņem Morberga stipendijas," stāsta LSM lieliskais gids Indriķis Muižnieks, plašāk pazīstams kā Latvijas Universitātes rektors. Viņa nevainojamam melnajam uzvalkam, kaklasaitei, virsvalkam un gludajām ūsām piemīt kaut kas nenoliedzami no patricieša, tāpēc visu laiku jācenšas atgaiņāt sajūtu, ka pa savu vasarošanas vietu mani neizvadā pats Kristaps Morbergs. 

"Morbergs to uzbūvēja 1885. gadā kā vasaras rezidenci un botānisko dārzu savai mīļotajai sievai Augustai. Villa daudz ko stāsta par Morberga paradumiem un domāšanu. Pamata ēka bija visai vienkārša un viegla, taču to pabeidza un izdekorēja tā, ka tā kļuva greznāka un eksotiskāka. Piemēram, šis logs..." - Mēs stāvam blakus milzīgai stikla rūtij ar skatu uz Augustas dārzu. Šķiet, ka tā varētu būt īsta izmēra glezna. 

"Tici vai ne, tas ir oriģināls, ielikts pirms vairāk nekā 120 gadiem. Mūsu fiziķi pat izmērīja, cik lielā mērā tas augšgalā ir šaurāks nekā apakšā, jo stikls ir šķidrums."

Universitātes loma kā eksportētājam varētu nebūt acīmredzama, jo savā ziņā "eksports" tiek importēts uz Latviju ārzemju studentu veidolā, un viņi dodas tradicionālajos eksporta virzienos tikai tad, kad ir pabeiguši studijas. Taču 2017. gada oktobrī Latvijas Universitāte saņēma "Red Jackets" balvu par izcilību eksportā, ņemot vērā tās arvien labākos rezultātus studentu uzņemšanā pēdējo gadu laikā.

"Izglītības eksports vēl joprojām ir augoša mūsu darba daļa. Daudzas Amerikas universitātes izmanto pieeju, kurā tās veido ārzemju filiāles, taču mēs uztveram eksportu galvenokārt kā aktivitāti, kuras ietvaros studenti nāk pie mums. Taču mums jāsacenšas ar tradīcijām bagātām valstīm, kur angļu valoda ir galvenā apmācības valoda, piemēram, Apvienoto Karalisti un Austrāliju. Taču, ja mēs gribam uzturēt kvalitātes latiņu augstu, mēs nevaram atļauties piedāvāt "izglītības biznesu" jebkuram, kurš to vēlas. Tāpēc mūsu mērķis ir panākt, lai tuvāko gadu laikā ārzemju studentu skaits būtu ap 10%. Pašlaik mums ir 6-7%. Mēs koncentrējamies uz tādiem tirgiem kā Indija, Kazahstāna un Uzbekistāna, un medicīnas studijas vienmēr ir populāras Eiropas studentu vidū," stāsta rektors.

Nākotnē tiks likts arī lielāks uzsvars uz maģistrantu un doktorantu pievilināšanu, kas varētu palīdzēt universitātei spodrināt savu pētniecības reputāciju un galu galā arī tās sakaru plašumu un dziļumu akadēmiskajā pasaulē. Tādējādi Rīgā tiks radīta starptautiska vide, iespējams, samazinot Latvijas studentu uzskatu, ka viņiem jāstudē ārzemēs, lai tiktu pie pietiekami dažāda iespaidu klāsta.

"Taču vēl viens iemesls, kāpēc es gribu tev parādīt šo vietu, ir tas, ka universitātei tā ir liels izaicinājums. Tas ir mantots īpašums, un mums tas ir jātur godā, taču tai pašā laikā mums jābūt arī ļoti radošiem, meklējot iespējas to izmantot," stāsta rektors.

Izrobotais bastions pāri viņa kreisajam plecam un venēciešu stila staļļi skatā pāri labajam plecam visnotaļ labi ilustrē viņa sacīto. 

Āra dārzs ir pielijis ar agra pavasara sauli, un gada pirmie dzinumi nervozi spraucas no augsnes virskārtas, kas vēl ir trausla no uzkavējušās salnas. Rektors rāda uz nelielu lapeni lapeni, uz ko ved sarkanu šķembu taciņa, kuras centrā atrodas uz ornamentālas kolonnas novietots apaļš akmens galdiņš. Izskatās, ka tas varētu būt saules pulkstenis, taču bez rādītāja. 

"Vai redzi?" jautā rektors. "Mēs atklājām, ka augšiņa ir no perfekti nopulēta importa marmora. Un tas ir uzlikts uz... vecas kanalizācijas caurules. Izskatās labi, vai ne? Morbergs bija ļoti praktisks cilvēks," nosaka Muižnieks. 

Pat pašiem bagātākajiem uzņēmējiem palaikam sagribas ietaupīt. Tā paliek pāri vairāk naudas filantropijai.