Nelielās stādu audzētavas varētu zaudēt pat 70% gada apgrozījuma

Līdz ar ieilgušo ārkārtējo situāciju valstī atcelti daudzi pavasara stādu tirgi. Nozares pārstāvji prognozē, ka stādu audzētājiem šis būs zaudējumu gads, īpaši nelielām saimniecībām, kam gadatirgus apmeklētāju nopirktais veido ap 70% no visa gada apgrozījuma. Tāpat arī vairumtirdzniecībā un audzētavās uz vietas pieprasījums pagaidām ir neliels. Atsevišķi audzētāji apgūst stādu tirdzniecību tiešsaistē un sūta tos pa pastu, kas gan nav iespējams visiem stādu veidiem.

ĪSUMĀ:

  • Nelielajiem uzņēmumiem izpaliks 70% gada apgrozījuma, jo atcelti gadatirgi.
  • Daži audzētāji nodrošina stādu pārdošanu tiešsaistē, ja stādi tam piemēroti.
  • Stādu audzētāji jau bija sākuši gatavoties sezonai, ieguldot investīcijas palīglīdzekļos, tagad viņiem būs zaudējumi.

Nelielās stādu audzētavas varētu zaudēt pat 70% gada apgrozījumaSintija Ambote

    "Stādu parāde Siguldā, stādu dienas Jelgavā, peoniju dienas Kalsnavā, gadatirgi Salaspils botāniskajā dārzā ir atcelti. Mēs rēķinājām, ka mums 20% apgrozījuma deva tieši šie specializētie gadatirgi. Katru nedēļas nogali gadatirgus deva tik daudz naudas, ar ko pietika darbinieku nedēļas algām. Bet tas tagad atkrīt," stāsta Ventspils puses stādu audzētavas "Bērziņi" saimnieks Imants Bērziņš. Viņš specializējas daudzgadīgo puķu, tostarp peoniju audzēšanā.

    Saimniecība ir viena no lielākajām ziemciešu audzētājām un stādus piegādā gan veikalu tīkliem, gan arī tirgo paši. Tagad sezonas karstākajā laikā tirdzniecība ir ierobežotāka, jo nenotiek vērienīgie stādu gadatirgi. Taču, lai nezaudētu patērētājus, saimniecība mazākos stādus sākuši izsūtīt pa pastu ar kurjeriem un pakomātos.

    "Tas ir tagad, kamēr stādam nav lielas lapas, kamēr ir mazi asniņi ārā un lapotne maziņa, tikmēr mēs varam. Mēs arī apgūstam pieredzi, kā iepakot stādu un kā nostiprināt, jo sagāzt iepodotus augus nedrīkst. Vieglāk ir ar kailsakņiem, tos var viegli salikt maisiņos un aizsūtīt, bet ar iepodotajiem ir sarežģītāk. Taču redzēs, kādi rezultāti, kādi viņi ir aizgājuši tajā galā, to mēs vēl nezinām.

    Taču kopumā tie ir daži pasūtījumi dienā, un tas nekādā veidā nevar atsvērt lielos gadatirgus, kur vienā dienā apkalpo 50 līdz 100 cilvēkus.

    Klausoties, kas notiek ar citiem uzņēmumiem, ar cilvēku atlaišanām un tā tālāk, es paredzu, ka arī tad, kad ierobežojumi beigsies, tad vienkārši pirktspēja arī nebūs tādā līmenī kā pērn, lai cilvēki pirktu tieši dekoratīvos augus. Būs jādomā par izdzīvošanai svarīgākām lietām," spriež  Bērziņš.

    Saimniecībā četri darbinieki darbu šobrīd neturpina. Dīkstāves pabalstam saimniecība gan nekvalificējas, jo apgrozījums tieši patlaban nav krities pret pagājušā gada periodu. Saimnieks kopējos zaudējumus neņemas vēl lēst, jo tieši viņa stādu tirdzniecībā aktīvākais laiks ir aprīļa beigas un maija sākums.

    Savukārt Talsu novadā nelielas rožu stādu audzētavas saimniece Māra Ozola atzīst, ka ar datoru ir uz ''jūs'' un apgūt stādu tirgošanu tiešsaistē neplāno.

    Saimniecībā darbiniekus nealgo, bet Māra ar vīru rozes audzē jau 40 gadus. Gadatirgi patiešām bijis galvenais ienākumu avots mazajai saimniecībai. Nodarbošanos gan pārtraukt rožu audzētāji neplāno un cer, ka maijā izdosies daudzus stādus iztirgot saimniecībā uz vietas.

    "Tā kā strādnieku mums nav, tad strādāt varam, sēžam mājās un strādājam. Taču visi tirgi ir ciet, kur bija plānots tirgot rožu stādus. Tad, ja nu kāds uz māju atbrauks pēc pirmā maija, kad jau varēs sākt stādīt dārzā, tad arī es tirgošu stādus, savādāk ne. Vienīgais labums, ka ar rozēm ir tā, ka man tā produkcija nav jāizmet, jo es to varu audzēt arī kā divgadīgu un trīsgadīgu kultūru atšķirībā no vasaras puķu audzētājiem.

    Es jau audzēju no sēkliņas līdz gatavam stādam pati un neko neiepērku. Tādā ziņā man arī izdevumi nav tik lieli.

    Protams, jārēķina malkas kurināmā izdevumi, lai apsildītu siltumnīcu. Tā kā es turpināšu un neatlaidīšos, ja jau tas vecums ir tāds - ko vairs citu pārmācīsies. Minimālā pensija jau mums ir, un kaut kā jādzīvo, ne jau es vienīgā tāda," stāsta Ozola.

    Latvijas Stādu audzētāju biedrības vadītājs Andrejs Vītoliņš papildina, ka kopumā audzētājiem šis ir izaicinājumu pavasaris, kas nesīs zaudējumus. Daudzās saimniecībās darbs ir paralizēts, jo kritušās visas mazumtirdzniecības iespējas.

    "Tas īpaši ietekmēs mazos audzētājus, jo viņiem mazumtirdzniecības daļa, kas balstīta uz gadatirgu apmeklētājiem, ir ap 60% vai 70% no visa gada apgrozījuma. Pat lielie audzētāji piemin to, ka viņiem gadatirgi veidojuši ap 20% līdz 50% no visiem ienākumiem. Ņemot vērā, ka patlaban kritusies arī tirdzniecība uz vietas saimniecībās, tad attiecīgi arī tas kritīsies strauji. Diemžēl Latvijā nav spēcīgi attīstīta vairumtirdzniecība stādu sektorā, līdz ar to šis būs zaudējumu gads," stāsta Vītoliņš.

    Daļa audzētāju iepriekš sākuši attīstību - sakārto tirdzniecības laukumus, maina segumu, ierīko laistīšanas sistēmas un labiekārto siltumnīcas, bet šogad daļa investīciju jāaptur.

    "Arī izejmateriālu iegādes ir plānotas uz pavasari – kūdra, podiņi, minerālmēsli, augu aizsardzības līdzekļi.

    Tas viss tiek iepirkts pavasarī pirms sezonas ar pēcapmaksu, bet sezona diemžēl nav sākusies. Tādēļ daudziem audzētājiem būs problēmas ar šiem rēķiniem, kas jānomaksā, neskatoties uz to, ka kritīsies apgrozāmie līdzekļi," norāda Vītoliņš.

    Pavasara stādu tirgošana saimniecībās norit kā ik gadu, taču Vītoliņš atgādina ieturēt distanci no citiem apmeklētājiem iepirkšanās laikā, līdzīgi kā citviet publiskās vietās un veikalos.

    KONTEKSTS:

    Lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatīšanos Latvijā, valdība 12. martā nolēma līdz 14. aprīlim Latvijā izsludināt ārkārtējo situāciju, kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu, mācības skolās notiek attālināti.

    Otrdien, 7. aprīlī, ārkārtējā situācija pagarināta vēl par mēnesi – līdz 12. maijam.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti