Cenu pieaugumu sekmēs gan pasaules tirgos notiekošais un iekšzemes pieprasījums, gan arī administratīvie lēmumi, tostarp akcīzes nodokļa pieaugums vairākām precēm.
"Inflācija pašlaik ir ļoti zema, un tā saglabājas zema jau gandrīz trīs gadus. Lielā mērā mēs to varam saistīt ar pasaules pārtikas un naftas cenu tendencēm, jo šie ir globāli resursi un tie ietekmē izmaksas daudz jomās. Zināma loma ir arī globālajam pieprasījumam, kas aug lēni, kā arī darba spēka nodokļu samazināšanās vai neapliekamā minimuma kāpums un tamlīdzīgi," cenu pieaugumu veicinošos apstākļus skaidroja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste Daina Paula.
Pēc viņas teiktā, ir vairāki iemesli, kā dēļ inflācija varētu pieaugt, piemēram, saistībā ar netiešo nodokļu pieaugums naftas produktiem. „Tāpat arī pasaules pārtikas cenas ir mazinājušās nu jau vismaz divus trīs gadus, un šā gada rudenī jau redzējām nelielu kāpumu," norādīja Latvijas Bankas ekonomiste.
Jau ziņots, ka vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada novembrī, salīdzinot ar 2014. gada novembri, saglabājās nemainīgs. Lielākais cenu kāpums šogad gada griezumā fiksēts maijā - tad cenas, salīdzinot ar attiecīgu laika posmu pirms gada, pieauga par 1,2%. Atsevišķos mēnešos reģistrēta arī gada deflācija.
Tāpat vēstīts, ka Saeima, skatot nākamā gada valsts budžetu, atbalstīja nākamgad celt akcīzes nodokli naftas produktiem - benzīnam, dīzeļdegvielai un autogāzēm. Tāpat nākamgad pieaugs akcīzes nodokļa likme alkoholam.
