Tiesneši, prokurori, policisti un Kontroles dienesta darbinieki jau vairākas dienas seminārā mācās par cīņu ar naudas atmazgāšanu. Pēc Latvijai izteikti negatīvā Eiropas Padomes “Moneyval” komitejas ziņojuma par situāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā Latvijai draud noslīdēšana uz tā saukto pelēko zonu. Tur neatrodas neviena Eiropas Savienības dalībvalsts. Bijušais Izraēlas Kontroles dienesta priekšnieks un “Moneyval” eksperts atzīst – gads, kas dots, lai labotos, ir īss periods nozīmīgu reformu veikšanai, tomēr izredzes izķepuroties Latvijai ir.
"Viss ir atkarīgs no rezultātiem, un šeit nav runa par labo gribu, bet reālu naudas atmazgāšanas novēršanu, izmeklēšanu, apsūdzēšanu, sodīšanu un naudas konfiscēšanu. Iespējams, "ABLV" skandāls nav vērtējams tikai negatīvi, tā ir arī iespēja Latvijai demonstrēt efektivitāti, ja atbildīgās institūcijas pienācīgi izmeklēs aizdomīgos iespējamās naudas atmazgāšanas gadījumus šajā lietā," saka Šafers.
Mūsu pašu Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa uzsver – jau izdevies panākt ievērojamu progresu.
"Tās vairs nav mazas lietas, tās ir lietas, kurās mēs runājam par liela apmēra naudas summām, mūsu fokuss ir tur, kur ir miljoni. Mēs esam šobrīd jau iesaldējuši 86 miljonus šī gada laikā, tas ir absolūtais rekords dienesta vēsturē, mēs esam aizsūtījuši vairākus desmitus lietu uz Drošības policiju," stāsta Znotiņa.
Vienas no būtiskākajām izmaiņām, kas pēdējā gada laikā jau skārušas Latvijas finanšu sektoru – komercbankas līdz minimumam samazinājušas sadarbību ar tā dēvētajām čaulas kompānijām.
Pēdējo trīs gadu laikā no Latvijas komercbankām aizplūduši aptuveni deviņi miljardi eiro nerezidentu naudas. Kontroles dienestā atzīst – nepietiekamās kapacitātes dēļ nav izdevies pilnībā novērst nelegālās naudas izņemšanu no kontiem.
"No tā, ka mums ir rekords attiecībā uz iesaldēšanām, es domāju, ka daļa naudas viennozīmīgi ir bijusi tāda, ko mēs neesam palaiduši ārā, bet daļu mēs esam palaiduši," atzīst Znotiņa.
Tomēr "Moneyval" eksperts šo procesu kopumā vērtē pozitīvi.
"Ja sliktā nauda pamet Latviju, tā ir laba zīme. Protams, aizdomīgos līdzekļus vajag aizturēt, bet
pats fakts, ka šī nauda pamet Latviju vai vairs neplūst šajā virzienā, tās ir labas, nevis sliktas ziņas, jo uz netīrās naudas nevar uzcelt ekonomiku.
Kad mēs Izraēlā sākām šo cīņu, cilvēki prasīja, kāpēc neļaut sliktajai naudai nākt, tā palīdz ekonomikai, – tas ir kļūdains pieņēmums. Netīrā nauda nepalīdz ekonomikai, tā vienkārši stāv kontā. Tā netiek investēta vai kā citādi izmantota, tā nepapildina iekšzemes kopproduktu, tikai iznīcina valsts finanšu reputāciju," skaidro Šafers.
"Moneyval" eksperta ieskatā, Latvija ir to sapratusi un uzņēmusi pareizo kursu.
Kontroles dienesta vadītāja Znotiņa, vaicāta, vai viņa redz riskus saistībā ar jaunievēlēto Saeimu, atbild apstiprinoši: "Jā, redzu. Noteikti. Es ļoti ceru uz deputātu spēju ātri izprast problēmas nopietnību. Tikšanās Saeimā man lika domāt, ka ir deputāti, kas joprojām uzskata, ka jebkura nauda ir pietiekami labs attaisnojums, lai šīsdienas vajadzības piepildītu. Tā nav taisnība, tā ir īstermiņa domāšana. Es domāju, ka neviens tādu domāšanu neizmanto pret saviem bērniem, mazbērniem, kādu mēs izmantojam pret savu valsti. Es ļoti sagaidu, ka deputāti kļūs gudrāki."
Kontroles dienesta vadītāja arī norādīja, ka politiskā griba turpmāka finanšu sektora attīrīšana būs būtiska, jo vēl joprojām nepieciešama virkne izmaiņu likumos.
