Ailts atzīmēja, ka no meža dzīvniekiem vairāk cieš vērtīgākās koku sugas – egle un priede. "Tās ir vislielākajā riska grupā. Īpaši skumjš stāsts ir par priedi, ko ir ļoti grūti izaudzēt," sacīja biedrības pārstāvis.
Viņš norādīja, ka pārsvarā postījumus mežiem nodara briežu dzimtas dzīvnieki – brieži un aļņi.
"Kurzemē lielākā problēma ir ar briežiem, savukārt Latgales, austrumu pusē vairāk problēmas ir ar aļņiem. Tas jau vēsturiski tā izviedojies.
Pamatā alnis visbiežāk priedei nokož galotni, nolauž to priedi, kad tā ir lielāka. Briedis dara līdzīgi – tas vairāk veic sānu apkodumus, mizas bojājumus, skrāpējumus," skaidroja Ailts.
Viņš norādīja, ka postījumu apmēra pieaugums skaidrojams ar meža dzīvnieku skaita būtisku palielināšanos pēdējo desmit gadu laikā. Piemēram, aļņu skaits dubultojies – pirms desmit gadiem to mežos bija 14 000, bet tagad esot apmēram 30 000.
Pēc Ailta teiktā, meža dzīvnieku medību limitus nosaka Valsts meža dienests. "Ir bijusi tāda intensīva saudzēšana, aprēķinot medījamo dzīvnieku skaitu," uzskata biedrības pārstāvis.
Viņš norādīja, ka problēmai ir iespējami vien divi risinājumi – palielināt medību limitu vai arī vairāk sargāt jaunaudzes no meža dzīvnieku postījumiem. "Tas jau šobrīd notiek "Latvijas Valsts mežos", kur ik gadu tērē vairāk nekā divus miljonus eiro, lai aizsargātu (..)," piebilda Ailts.
"Vienā brīdī pat rodas jautājums, vai vispār ir izdevīgi tajā mežā iet un kaut ko darīt," atzina biedrības pārstāvis Ailts.
