Meklē ceļus sadarbībai ar Mongoliju

Vai Latvijas uzņēmējiem Mongolijā ir potenciāls? Valsts prezidents Andris Bērziņš šovasar grasās doties uz šo Āzijas valsti oficiālajā vizītē. Un jau šobrīd Latvijā ir ieradies Mongolijas ārlietu ministrs. Tomēr uzņēmēji, kas līdz šim ir strādājuši ar Mongolijas tirgu, atzīst, ka šī valsts ir diezgan noslēpumaina un sarežģīta. Lai gan - potenciāls tomēr esot, jo ekonomika aug ļoti strauji.

Mongolija ir liela pēc teritorijas, bet diezgan maza pēc iedzīvotāju skaita. Tajā dzīvo vien nepilni trīs miljoni iedzīvotāju. Latviju ar šo Āzijas valsti vieno kopīgā sociālistiskā pagātne - līdz 1991. gadam Mongolija bija viena no Padomju Savienības satelītvalstīm, kur pie varas bija Komunistiskā partija. Tagad Mongolijā tiek būvēta demokrātija un kapitālisms, un tirgū masveidā ieplūst preces no Ķīnas. Bet arī Latvijas izstrādājumu nosaukumi vēl neesot aizmirsti, Rīgā apgalvoja Mongolijas ārlietu ministrs Luvsanvandans Bolds.

„Latvijas uzņēmējiem Mongolijā ir dažas būtiskas priekšrocības. Ja jūs atbrauksiet uz Mongoliju un teiksiet, ka jūs nākat no valsts, kur savulaik tika ražoti VEF radioaparāti, tad katrs zinās, kas tie ir.

Agrāk katram ganam bija VEF radioaparāts. Mēs pat vairs nelietojam vārdu „radio”, bet gan vienkārši sakām „VEF”. Tas ir vārds, ko mēs lietojam, lai apzīmētu radio,” stāsta Mongolijas ministrs Bolds.

Mongolijas ārlietu ministrs Rīgā ir ieradies atceļā no Pasaules ekonomikas foruma Šveices pilsētiņā Davosā. Tur, kā apgalvo Bolds, visi eksperti Mongolijai sola izcilu izaugsmi. Jau tagad ekonomika šajā valstī pieaug pa 12-15% gadā. Galvenokārt izaugsmi nodrošina dažādi derīgie izrakteņi, tostarp ogles un zelta atradnes.

Bet Latvijas uzņēmējiem pārāk labus kontaktus ar šo valsti nodibināt līdz šim nav izdevies, tirdzniecības apgrozījums ir diezgan niecīgs. Lai gan daži mēģina, tostarp ar Mongoliju strādā medikamentu piegādātājs un izplatītājs „Astra loģistika”, kuru vada Ilona Anna Kuzņecova.

 „Tiešām, problēmas ir ļoti liela ar informācijas iegūšanu. Problēmas ir arī gan ar aizbraukšanu uz turieni, gan no turienes. Mums bija vieglāk noorganizēt lielāko distributoru, pārstāvju ierašanos pie mums Latvijā (tātad, mēs izmaksājām ceļu šeit, izvietošanos, visu pilnīgi), nekā mums aizbraukt tur. (..) Kontaktu nav, nav nekādu kontaktu. Var caur kādu tūrisma kompāniju sameklēt kādu tūri vai vēl kaut ko, bet par biznesu nav nekādas informācijas,” saka Kuzņecova.

Līdzīga pieredze ir arī Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumam „Kolumbija”, kas aktīvi pārdod savu produkciju Mongolijā. Lai gan noskaidrot, kādas ir atsevišķas sanitārās prasības zivīm Mongolijā, vienkārši nav iespējams, atzīst uzņēmuma pārstāvis Arvils Jākabsons:

„Īstenībā, laikam tas ir jādefinē kā viena no viņu nacionālajām īpatnībām, ka viņi neizplūst par daudz ar informāciju. Es līdz šim tā arī neesmu sapratis, kā mūsu partneri šo problēmu atrisina uz vietas. Ļoti iespējams, ka tas ir saistīts ar viņu savstarpējām attiecībām. Man grūti spriest, bet šo informāciju mēs tā arī neesam ieguvuši līdz šim brīdim. Nedz to, kāds ir šis pieļaujamais līmenis, nedz to, kā viņi šīs problēmas risina.”

Arī Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols atzīst, ka bez sadarbības ar vietējām valsts iestādēm Mongolijā ir grūti sākt biznesu. Tādēļ daudzi uzņēmēji cer, ka zināmu grūdienu varētu dot vasarā gaidāmā Latvijas prezidenta vizīte Mongolijā. Tomēr, ņemot vērā to, ka mongoļu ir maz un viņu pirktspēja ir zema, lielāko naudu varētu nopelnīt, mēģinot piedalīties valsts infrastruktūras projektos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti