Uzklausot Valmieras pieredzi, diskusijā aktualizēti jautājumi, kā šo problēmu risināt un kas līdz šim paveikts.
Valmieras vadītāja Jāņa Baika ieskatā mājokļu politika valstī nav risināta kopš 1991.gada, jo līdz šim uzbūvēti tikai 2% jaunu dzīvojamo ēku no kopējā skaita.
“Valstij būtu kaut kas steidzami jādomā, lai veicinātu, jo esošais dzīvojamais fonds tāpat nolietojās, un mēs skatāmies arī no jauniem cilvēkiem, kur viņi labprāt gribētu dzīvot. Būtu nepieciešama ļoti strauja attīstīšana un jauna dzīvojamā fonda radīšana, lai būtu iespēja šeit palikt, dzīvot un labos apstākļos,” sacīja Valmieras mērs Jānis Baiks.
Pašlaik no valsts puses tiek atbalstīta mājokļa iegāde ģimenēm ar bērniem. Ekonomikas ministrija turpina arī strādāt pie grozījumiem, lai programmu pilnveidotu un tā būtu pieejamāka plašākam iedzīvotāju lokam. Veidots arī atbalsta mehānisms, lai palīdzētu pašvaldību kapitālsabiedrībām veidot īres dzīvojamo fondu, kas paredz subsidēt 10% no būvniecības izmaksām. Turklāt dzīvojamo fondu būtu jāveido tā, lai īres maksa būtu atbilstoša reģionu atalgojumam.
“Mēs redzam, ka šī pieejamība lielā mērā būtu jādefinē tādā veidā, ka mājsaimniecības netērē uz kopējiem mājokļa izdevumiem - īre, komunālie maksājumi, apsaimniekošana - vairāk nekā 30% no kopējiem mājsaimniecības ienākumiem,” norādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis.
Pirkt vai īrēt - šāds jautājums uzdots banku un nekustamo īpašumu sektorā strādājošajiem. Viņi komentē, ka jaunie speciālisti nevēlas uzņemties lielas finansiālas saistības, tāpēc dod priekšroku dzīvokli īrēt.
Novērotās tendences liecina, ka pieprasījums pēc dzīvokļiem reģionos ir, bet nav piedāvājuma. Ar savu nostāju diskusijās iesaistās arī nevalstiskās organizācijas, uzsverot - kamēr netiks atrisināta mājokļu pieejamības problēma, tiks bremzēta arī reemigrācija un demogrāfija. “Risinājumi ir zināmi. Pats galvenais ir ātrums un jauda, ar kādu likumdevēji valsts un pašvaldību līmenī spēs risināt šo problēmu. Ja viņi nespēs to risināt, tad diemžēl mums būs jāsaskaras ar vēl lielāku iedzīvotāju skaita kritumu,” norāda nodibinājuma “Nākotnes fonds” vadītājs Otto Ozols.
Rast risinājumu mājokļu fonda atjaunošanai ir viena no valsts prioritātēm, tā vērtē Ekonomikas ministrijas pārstāvis. Kamēr situācija neuzlabosies, tas bremzēs arī jaunu investīciju piesaisti pilsētās un darba vietu izveidi reģionos.
