Viņš norādīja, ka projekta īstenošanu nav iespējams apturēt, neskatoties uz jaunā satiksmes ministra Ulda Auguļa (Zaļo un zemnieku savienība), kā arī Latvijas politikā joprojām ietekmīgā politiķa Aivara Lemberga kritiskajiem izteikumiem par projekta lietderību.
Pēc Linkaita sacītā, attiecībā uz "Rail Baltica" projektu lēmumi jau ir pieņemti Eiropas Savienības (ES) līmenī un ir piešķirts projekta īstenošanai nepieciešamais finansējums. Taču vēl ir iespējams "torpedēt" tālāko lēmumu pieņemšanas procesu un "izsist personisku labumu".
Satiksmes nozares eksperts norādīja, ka projekta bremzēšana bija vērojama, kad Augulis iepriekš ieņēma satiksmes ministra amatu. Tolaik izskanēja dažādi "brīnumi", tostarp ideja veidot ātrgaitas dzelzceļa līniju uz Maskavu.
Saeimas Eiropas lietu komisijā pirmdien, 7.martā, apspriedīs aktuālāko informāciju par projekta "Rail Baltica" attīstību. Ziņojumu sēdē sniegs arī Linkaits.
Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija (EK) varētu līdzfinansēt vairāk nekā 80% no kopējām projekta izmaksām.
Triju Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa iepriekš atzina, ka ātrgaitas dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecības sagatavošanas darbus Latvijā un Igaunijā plānots uzsākt 2018.gadā, bet reāla dzelzceļa līnijas izbūve varētu sākties 2019.-2020.gadā.
