Lietuva cer konkurēt liberalizētajā Latvijas gāzes tirgū

Jau nākamajā mēnesī Latvija kā pēdējā no trim Baltijas valstīm liberalizēs savu gāzes tirgu, līdz ar to beigs pastāvēt AS "Latvijas gāze" monopols, kas līdz šim darbojies kā ķīlis starp liberalizētajiem Lietuvas un Igaunijas gāzes tirgiem.

Paredzams, ka tas sekmēs gāzes tirdzniecību starp valstīm, un Lietuvas enerģētikas holdings "Lietuvos energija" cer piedāvāt gāzi par labākām cenām nekā "Latvijas gāze", tomēr uz jauno situāciju Latvijas tirgū vēl raugās piesardzīgi.

Aprīlī Latvija pabeigs īstenot Eiropas Savienības (ES) Enerģētikas direktīvas Trešās paketes prasības, nodalot gāzes tirdzniecību no pārvades un atverot gāzes tirgu, kura apmēri pārsniedz miljardu kubikmetru. Vienlaikus beigs pastāvēt "Latvijas gāzes" monopols, kas pēdējo gadu laikā liedzis Lietuvas kompānijām iespēju pārdot gāzi Latvijas patērētājiem.

"Lietuvos energija" jau kādu laiku centusies pārdot gāzi Latvijā, taču "Latvijas gāzes" privatizācijas līgumā paredzētās monopola tiesības to neļauj.

Kā nesen atzina AS "Latvenergo" valdes loceklis Māris Kuņickis, piedāvājums no Lietuvas pērn lielākajā daļā periodu bijis izdevīgāks nekā no "Latvijas gāzes".

"Lietuvos energija" valdes loceklis Dominiks Tučkus norādījis, ka zemāku cenu klientiem iecerēts piedāvāt arī šogad, bet iespējamo cenu starpību nav atklājis.

"Mēs raugāmies uz kopējo portfeli - vai mēs varam būt konkurētspējīgi, un izskatās, ka varam," ziņu aģentūrai BNS sacījis Tučkus. Pēc viņa teiktā, pirmie gāzes pārdošanas darījumi Latvijā varētu notikt jau šovasar.

Tučkus arī pieļāvis, ka Latvijas kompānijas varētu interesēt iespēja iegādāties gāzi caur Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli, taču "Lietuvos energija" jūtot, ka arī šai ziņā tai ir priekšrocības, proti, pieredze kravu iegādē.

Par Latvijas gāzes tirgus stipro pusi tiek uzskatīta Inčukalna gāzes glabātava, kurā vasarā pirkto lētāko gāzi var uzglabāt līdz ziemai, kad, sākoties apkures sezonai, cenas krietni pieaug. To gribētu izmantot arī "Lietuvos energija" uzņēmums "Litgas", kas vasarā pērk sašķidrināto gāzi no Norvēģijas koncerna "Statoil". Tomēr vēl nav skaidrs, cik izmaksās gāzes transportēšana un glabāšana Inčukalnā, jo "Conexus Baltic Grid" cenas vēl nav noteiktas.

"Tās cenas, ko "Conexus Baltic Grid" bija paziņojis kā piedāvājumu savam regulatoram, mums nebūtu atmaksājušās, jo kopā ar transportu cena iznāktu diezgan augsta. Taču pirms pāris dienām regulators paziņoja, ka lūgs sistēmas operatoru pārskatīt metodiku un cenu veidošanas principus," norādījis Tučkus.

Kā aģentūrai BNS neoficiāli apstiprinājuši "Gazprom" avoti, Krievijas gāzes koncerns, kam pieder 34,1% "Conexus Baltic Grid" akciju, līdz gada beigām aizies no šā uzņēmuma.

Pēc Tučkus teiktā, tas, ka "Gazprom" līdz gada beigām paliks "Conexus Baltic Grid" akcionārs, holdingam "Lietuvos energija" neradīs problēmas. Līdz šim "Latvijas gāze" žēlojusies, ka Inčukalna glabātava nav pietiekami aizpildīta, tādēļ būtu savādi, ja "Gazprom" censtos liegt Lietuvas uzņēmumiem tur glabāt gāzi.

Latvijas enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš savukārt norādījis, ka "Gazprom" veiksmīgi slēpj savus plānus, bet pat tad, ja Krievijas koncerns neaizietu no "Latvijas gāzes", problēmas tas neradītu. Viņaprāt, "Gazprom" nevarēs ietekmēt tirgu, kamēr tas būs "Conexus Baltic Grid" akcionārs.

"Regulatoram un konkurences iestādēm jāgādā, lai spēle būtu godīga. Ja mēs teiktu, ka gāzes tirgus tiek liberalizēts vienīgi "Gazprom" dēļ - nē, tā nav, runa nav tikai par "Gazprom". Liberalizācija notiek tādēļ, lai mums būtu likvīds, dinamisks gāzes tirgus neatkarīgi no tā, kas ir šo uzņēmumu īpašnieki. Ja mēs nepieņemam šādu attieksmi, tad ES tiesību akti mums nav vajadzīgi, tie mums neko nevar palīdzēt," viņš sacījis aģentūrai BNS.

Āboltiņš neizslēdz iespēju, ka, pārdodot akcijas, varētu notikt "Conexus Baltic Grid" un "Latvijas gāzes" akciju apmaiņa, proti, akcionāri ("Gazprom", fonds "Marguerite", Vācijas "Uniper Ruhrgas International" un "Itera Latvija") varētu apmainīties akcijām, atsakoties no akcijām vienā uzņēmumā un palielinot savu daļu otrā. Tomēr viņš izteicis cerību, ka "Gazprom" aizies no "Latvijas gāzes" un Latvijā darbosies tikai kā gāzes piegādātājs.

"Es gribētu cerēt, ka "Gazprom" parādīsies kā atsevišķs tirgotājs, nevis kā daļa no "Latvijas gāzes". Viens no potenciālajiem scenārijiem varētu būt tāds, ka "Gazprom" aizietu no "Latvijas gāzes", tai būtu problēmas vienoties ar "Gazprom" kā ar ražotāju un tirgotāju par pieejamo gāzes apjomu un nākotnē "Latvijas gāze" pazustu no skatuves," piebildis eksperts, kas uzskata, ka Klaipēdas terminālis varētu kļūt par nopietnu pretsvaru "Gazprom" gāzei.

Arī Tučkus atzinis, ka "Gazprom" ietekme Latvijā viņu nebaida. Kā izteicies "Lietuvos energija" valdes loceklis, ja Krievijas koncerns "Latvijas gāzei" piedāvātu īpašus nosacījumus, šāds solis piesaistītu Eiropas institūciju uzmanību.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti