Liepājā popularitāti iemanto ābolu sulas spiešanas pakalpojums

Arvien biežāk cilvēki izvēlas mājās izaudzētos ābolus izspiest sulās, šo darbu uzticot firmām, kas piedāvā šādus pakalpojumus. Liepājā jau augusta beigās kādā degvielas uzpildes stacijas laukumā uzstādīta telts, kas skaidri apliecina, ka sulu spiešanas sezona ir sākusies. Pērn veidojušās garas rindas, bet šogad gan gribētāju ir mazāk.

Liepājā popularitāti iemanto ābolu sulu spiešanas pakalpojumusInga Ozola

    Trīs ābolu maisus uz sulu spiešanas punktu Liepājā atvedis liepājnieks Dairis. Par gatavām sulām viņš samaksā nedaudz vairāk par 25 eiro. Tagad būšot sulas ilgākam laikam.

    Kāpēc izvēlējies tieši šādā veidā sagatavot sulas ziemai, stāsta Dairis: „Pērn bija otrā Liepājas galā izveidota šāda ābolu māja. Tur gan bija lielas rindas, tagad var mierīgi atstāt un vēlāk atbraukt pakaļ. Līdz šim mēs laukos izmantojām padomju laiku aparātu, tad vajadzēja vismaz vienu dienu tam veltīt un pasterizēt. Ja grib vēl radiniekiem iedot, tad pat divas dienas.”

    Pēc brīža jau paprāvāku daudzumu ar āboliem atved Ēriks. Kaut arī pats dzīvo Grobiņā, ābolus vedis no Talsiem, kur dzīvojot sievasmāte. „Katru gadu esam spieduši - gan paši, gan te. Nu, jāsamaksā, bet, ja paši dara, tad kundzei nav mājās jāsilda katli un jāpasterizē. Te viss ir uzreiz,” saka Ēriks.

    “Sulumājas.lv” saimnieki ir lietuvieši, kuriem tas ir ģimenes bizness. Ovidijs Viršila stāsta, ka šogad Liepājā un Ventspilī teltīs uzstādītas modernākās sulu spiešanas tehnoloģijas.

    Taču šogad gribētāju esot vēl pamaz, jo Dienvidkurzemē ne visiem ir labas ābolu ražas.

    „Šo biznesu aizsāka mans tētis jau pirms piecpadsmit gadiem, varbūt pat vēl senāk. Ilgi strādājam. Lietuvā uzstādījām vienu punktu. Man pašam Liepājā pieder nekustamais īpašums, tāpēc arī te meklēju biznesa iespējas. Tagad ir divi sulu spiešanas punkti Kurzemē -  Ventspilī un Liepājā,”  stāsta Viršilas.

    Sulu spiešanas teltī Latvijas Radio uzrunā vairākus darbiniekus, kuri cītīgi strādā, lai sagatavotos nākamajam klientam. Sulu mājā strādā Ņikita: „Uzpildām vannu ar ūdeni un gaidām cilvēkus.  Tad sākam visi strādāt. Ir reizēm jāstrādā pa nakti, cilvēki atbrauc no rīta un mēs viņiem atdodam sulu.”

    “Sulumājas” uzņēmumā dažus mēnešus strādās arī Mārtiņš, kurš ikdienā aizraujas ar tetovēšanu. Rudenī tā ir papildu iespēja nopelnīt, tagad arī ko jaunu iemācīties, jo tehnoloģijas ir mūsdienīgas. Mārtiņš stāsta, ka šajā uzņēmumā strādā pirmo gadu, taču pieredze ir bijusi.

    „Ir pamatā ābols, bet var atsevišķi spiest arī bumbieru sulu. Ir iespēja pievienot vīnogas, ananasu, pīlādzi, apelsīnu utt.” Taču, piemēram, cidonijas ir pārāk cietas, un tās nevar pievienot, stāsta darbinieks. „Nepieņemam plūmes, bietes un cidonijas. Cidonijas var sabojāt iekārtas, bet bietes nokrāsot,” skaidro Mārtiņš.

    Izņemot bumbierus un ābolus, pārējiem augļiem ir jābūt jau attīrītiem vai nomizotiem. Mārtiņš aicina cilvēkus būt uzmanīgiem, pārvadājot ar sulu piepildītos iepakojumus. Ja viss tiek darīts pareizi, sula neatvērtā veidā var glabāties ilgi.

    Jautājot, kur paliek pārpalikumi no izspiestās sulas, darbinieki skaidro, ka tie uzreiz nonāk konteinerā, ko savāc uzņēmums „Eko Kurzeme”. Parasti sulu spiešanas māja strādā līdz oktobra beigām. 

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti