Lielbritānijas jaunais finanšu ministrs Kvasi Kvatenga nācis klajā ar pretrunīgi vērtēto valdības vairāku miljardu mārciņu vērto paketi, lai atbalstītu mājsaimniecības un uzņēmumus, kurus skārusi augstākā inflācija vairāku desmitu gadu laikā. Vairāki tā dēvētā mini budžeta punkti radīja sašutumu. Piemēram, baņķieru prēmiju griestu atcelšana. Finanšu ministrs arī ierosināja samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi lielāko ienākumu guvējiem no 45% uz 10%. Paredzēti arī vēl citi pasākumi.
Taču pamatā valdības piedāvājumu var raksturot kā nodokļu samazināšanas plānu turīgākajiem sabiedrības locekļiem. Un plāns ievērojami palielinās aizņemšanos.
Valdības plāns izraisīja satricinājumu pašā Lielbritānijā. Skeptiskas bija opozīcijas partijas, liela daļa sabiedrības un pat konservatīvie deputāti. Skeptiķi norādīja, ka aizņēmumu palielināšana ir neprāts un ka iepriekšējās nodokļu griešanas valstī nav veicinājušas investīciju ieplūšanu.
Izskan viedokļi, ka šis plāns nevis risinās vienkāršo ļaužu problēmas, bet atvieglos dzīvi turīgajiem. "Es esmu piesardzīgs par šo plānu, jo tie nav turīgie, kas tagad cieš no problēmām pasaulē. Ja tu esi tik veiksmīgs, ka tev jāmaksā šī lielākā ienākuma nodokļa likme, es neticu, ka tev ir grūtības samaksāt rēķinus. Tev varbūt nepatīk maksāt vairāk, bet tu to vari atļauties," sacīja kāds iedzīvotājs.
Daudzas aptaujas ir atklājušas, ka Trasa un viņas ekonomikas pakete ir ļoti nepopulāra. Popularitātes kritumu piedzīvo arī toriju reitingi. Viena no aptaujām parāda, ka puse britu uzskata, ka Trasai būtu jāatkāpjas no amata.
Tika norādīts, ka valdības budžeta projekts parlamentā nesaņems pietiekamu atbalstu.
Uz pretrunīgo valdības plānu ātri reaģēja arī finanšu tirgi. Piemēram, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka līdz rekordzemam līmenim. Savukārt Anglijas Banka veica ārkārtas iejaukšanos, lai glābtu apdraudētos pensiju fondus.
Anglijas Bankas intervence notika pēc Starptautiskā Valūtas fonda paustas kritikas par jauno Lielbritānijas budžetu. Proti, tas varot palielināt nevienlīdzību un saasināt inflāciju. Par negatīvām sekām brīdināja arī kredītreitingu aģentūras. Un bažas par iespējamo postu, ko plāns nodarīs britu ekonomikai, izskanēja arī no ārvalstīm, piemēram, Vācijas, Francijas un ASV.
Skarbi izteikumos bija arī pašmāju eksperti, piemēram, ekonomikas profesors Denijs Blenčflauers: "Galvenais iemesls, kādēļ tirgiem tas nepatika, ir – ja jūs sakāt, ka tas strādās, tad to nepieciešams pierādīt ar skaitļiem, bet to nav. Viņi ir sataisījuši katastrofu, un vispār nav skaidrs, vai tas tiktu cauri parlamentam. Es nekad neesmu neko tādu redzējis, esmu ekonomists 50 gadus un esmu piedzīvojis lielo recesiju, bet neesmu redzējis tik lielu kompetences trūkumu."
Galu galā pēc vairāku dienu klusēšanas Trasa uz notiekošo intervijā raidsabiedrībai BBC reaģēja publiski. Viņa aizstāvēja valdības plānu kā būtisku valsts ekonomikai. Uz jautājumu, vai nav pienācis laiks atkāpties no plāna, viņa atbildēja: "Nē, tā nav, jo liela daļa vai lielākā daļa paketes, par ko mēs paziņojām iepriekš, bija atbalsts enerģētikai."
Spiediens nemazinājās. Vēl aizvadītajā nedēļas nogalē simtiem protestētāju, kuri bija sašutuši par valdības rīcību saistībā ar dzīves dārdzības krīzes saasināšanos, pulcējās Birmingemā, kur notika toriju kongress. Masu demonstrācijas notika arī Londonā un citviet.
Svētdien Trasa atzina, ka viņai vajadzēja ielikt labākus pamatus savā plānā, tomēr viņa joprojām pieturējās pie pretrunīgi vērtētā plāna, kas atgriezīšot Lielbritāniju pie ekonomikas izaugsmes. "Valdības visā pasaulē pieņem smagus lēmumus, un es ticu, ka aizņemšanās palielināšana šoziem ir pareizs lēmums. Mēs esam otrie mazākie aizņēmēji G7 valstu vidū, un cilvēki to saprot. Protams, vidēja termiņā mums ir jāsamazina aizņemšanās, un man tam ir plāns. Bet būtu nepareizi, ja mēs nereaģētu uz lielajiem rēķiniem, ko saņem ģimenes, uz ekonomikas lielāku palēnināšanos un uz konkurētspējas samazināšanos. Es esmu bijusi godīga attiecībā uz to, ka mums vajadzēja ielikt labākus pamatus," sacīja britu premjere.
Pirmdien valdība tomēr piekāpās. Tiesa, daļēji.
Netiek teikts, ka plāns kā tāds ir bijusi kļūda. Finanšu ministrs nāca klajā ar paziņojumu, ka no plāna tikšot izņemta augstākās ienākuma nodokļa likmes samazināšana, jo šis priekšlikums esot novērsis uzmanību no citiem budžeta projekta punktiem.
"Mēs saprotam, mēs esam ieklausījušies," sacīja ministrs, norādot, ka plāns koncentrēsies uz tādām lietām kā enerģijas cenas griesti, nodokļu samazināšana "30 miljoniem smagi strādājošu cilvēku" un lielu infrastruktūras projektu attīstība. Tiek norādīts – lai gan valdība tagad apmetusi kažoku uz otru pusi, ievērojams kaitējums Trasai, kas amatā pavadījusi vien dažas nedēļas, un valdībai kopumā jau ir nodarīts.
