Eiropas Parlaments turpina meklēt veidus, kā ierobežot multinacionālo kompāniju iespējas optimizēt uzņēmumu peļņas nodokļa maksājumus.
Šonedēļ Eiropas Parlamenta īpašā komiteja uzklausīja vairāku globālo kompāniju – „Google”, „Apple”, „Mc Donald’s” un „IKEA” pārstāvju viedokļus par šo kompāniju praktizēto nodokļu politiku. Kompāniju pārstāvji gan teju vienbalsīgi noliedz nodokļu optimizācijas piekopšanu.
Tā, piemēram, „Google” Ekonomiskās politikas departamenta vadītājs Ādams Koens diskusijā ar Eiropas Parlamenta deputātiem apgalvoja:
„Pagājušajā gadā „Google” uzņēmumu ienākuma nodoklī samaksāja 2,3 miljardus ASV dolāru. Gandrīz 80% no šīs summas tika samaksāti ASV. Mūsu efektīvā nodokļa likme pēdējos piecus gadus ir vidēji 19%, tas ir, aptuveni tikpat liela, cik liela ir vidējā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme Eiropā.”
Ļoti līdzīgus apgalvojumus iztaujāšanā pauda arī „Apple” nodokļu direktore Eiropā, Vidējos Austrumos, Indijā un Āfrikā Džūlija Makrī:
„Mēs neizvairāmies no nodokļiem Eiropā vai ASV. Mūsu struktūra nav veidota ar mērķi izvairīties no nodokļiem. Nodokļu apjoms, ko maksājam Eiropā, Īrijā un visās citās nodokļu jurisdikcijās, ir atkarīgs no tā, kādas biznesa aktivitātes mēs veicam šajās valstīs.”
Eiropas Parlamenta deputāti otrdien notikušajā globālo kompāniju pārstāvju iztaujāšanā neskopojās ar kritiskiem jautājumiem, vaicājot gan par „Google” pārskaitījumiem uz Bermudu salās esošajām bankām, gan par īpašiem līgumiem ar atsevišķu valstu nodokļu dienestiem. Tā, piemēram, sociāldemokrātus pārstāvošais Jeppe Kofods no Dānijas interesējās par „Google” nomaksātajiem nodokļiem Lielbritānijā:
„Ja skatāmies uz skaitļiem, ja es pareizi saprotu, jūs esat piekrituši desmit gadu laikā samaksāt nodoklī 200 miljonus mārciņu par 24 miljardus lielu peļņu. Tātad, ja es pareizi rēķinu, reālā nodokļa likme šajā periodā būs 0,83 %, tas ir, ļoti maza. Tātad, pirmkārt, vai jūs uzskatāt, ka šī nodokļa daļa, ko maksājat Apvienotajā Karalistē, ir taisnīga?”
Savukārt miljardus apgrozošo kompāniju pārstāvji taisnojās, ka to sarežģītās struktūras saistītas ar globālā biznesa specifiku. Sorens Hansens no „IKEA” apgalvo:
„Arī dažas no diskusijām saistībā ar „IKEA” būtībā ir par mūsu korporatīvo struktūru. Daži to uzskata par pārlieku sarežģītu un grūti izprotamu. Mēs esam centušies un vēl arvien cenšamies padarīt to vienkāršāku un skaidrāku. Mēs arī apzināmies, ka ir jomas, kur vēl nepieciešami uzlabojumi. „IKEA GROUP” nav biržas uzņēmums, bet mēs tomēr esam nolēmuši ieviest pieprasīto caurspīdīgumu.”
Komitejā iztaujātie lielo kompāniju pārstāvji apgalvo, ka viņiem neesot iebildumu pret to, ka dažādu valstu nodokļu dienesti savā starpā apmainās ar informāciju par uzņēmumu nomaksātajiem nodokļiem, taču iebilst pret šīs informācijas publiskošanu.
Savukārt Eiropas Komisijas likumdošanas priekšlikums, ar kuru komisija plāno nākt klajā vēl šopavasar, visticamāk, paredzēs, ka kompānijām ir jāatklāj gan informācija par to gūto peļņu, gan tas, cik lielas summas tās nomaksājušas nodokļos.
