Šogad Zviedrijas tehnoloģiju uzņēmums "Anodox Energy Systems" plāno Latvijā ieguldīt līdz trīs miljoniem eiro un Rīgā tiks uzsākta elektroauto bateriju salikšana. Turpmāko trīs gadu laikā plānots uzbūvēt elektroauto bateriju ražotni Rīgas ostas teritorijā un tad investīcijas sasniegs jau 50 miljonus eiro. "Anodox Latvia" direktors Sergejs Jerofejevs stāsta, ka uzņēmums jau domā arī par nepieciešamo kadru sagatavošanu.
„Uzņēmums pirmajā etapā būs nodrošināts ar automatizētām līnijām. Robotus mēs atvedīsim maijā, tie ir nopirkti un atrodas Zviedrijā. Kamēr robotus uzstādīsim, paralēli arī nodarbosimies ar bateriju salikšanu ar rokām, lai ātrāk nopelnītu naudu, jo mums jau ir pasūtījumi un pircēji. Otrā projekta daļa būs daudz vērienīgāka, un šobrīd notiek pārrunas ar Rīgas ostu, lai tās teritorijā būvētu jaunu, specializētu ēku 20 000 kvadrātmetru lielumā, kur varēs nodarbināt 300 darbiniekus. Mums būs vajadzīgi inženieri un jau tagad gribam sākt pārrunas ar augstskolām, Rīgas Tehniskās universitātes elektronikas katedru, jo gribam, lai kadri tiktu sagatavoti Latvijā, jo darbs būs labs un perspektīvs,” stāsta Jerofejevs.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora vietniece investīciju jautājumos Laura Očagova Zviedrijas tehnoloģiju uzņēmuma "Anodox Energy Systems" ienākšanu Latvijā vērtē kā pirmo soli, kas ļaus Latviju pozicionēt kā piemērotu valsti enerģētikas un elektro ražotnēm.
„Ņemot vērā to, ka prasības pēc elektroauto ārkārtīgi strauji pieaug – 30% gadā, tādēļ šādas nozares ienākšana Latvijā, kas ir ārkārtīgi strauji augoša un ar pievienoto vērtību, ir ļoti būtiska. Ja ienāk viens šāds spēlētājs, tad jau mēs varam veidot šādu spēlētāju tīklu jeb klāsteri, ap kuru tad var veidoties vēl daudzi citi uzņēmumi, kas izstrādā arī kādus atbalstošus produktus. Latvijā tad var ienākt citi ārvalstu uzņēmumi, šeit var koncentrēties arī "start-up", tai skaitā arī no Latvijas, kas palīdz un ražo kaut kādus komponentes, kas ir vajadzīgas,” norāda Očagova.
Ārvalstu investoru padomes izpilddirektore Linda Helmane stāsta, ka par biznesa iespējām Latvijā visbiežāk interesējas investori no Eiropas Savienības valstīm un ASV un būtiska nozīme ir citu, līdzīgu uzņēmumu pieredzei Latvijā.
„Mēs noteikti esam arī aktīvi iesaistījušies komunikācijā ar potenciālajiem investoriem, izceļot labās puses, kā arī stāstot par to, kas šobrīd varbūt sagādā izaicinājumus arī esošajiem investoriem. Ir saprotams, ka, arī reaģējot uz notikumiem Ukrainā, Latvijas politikas veidotāji mēģina ātrākā tempā īstenot reformas, kuras tika gaidītas gadiem. Bet šobrīd ir svarīgi ar politiskiem lēmumiem neiedragāt godīgas konkurences vidi un vērst uzmanību uz pozitīviem aspektiem uzņēmējdarbībai Latvijā. Noteikti var nosaukt neskaidrību ap Eiropas Savienības zaļā kursa mērķu sasniegšanu, tad vēl, protams, arī ēnu ekonomikas īpatsvara pieaugums un arī tomēr darbaspēka pieejamības problēma – gan skaitliskā ziņā, gan arī prasmju ziņā, tas tomēr arī ietekmē investoru lēmumu vai nu investēt Latvijā vai kādā citā valstī,” skaidro Helmane.
LIAA direktora vietniece investīciju jautājumos Laura Očagova stāsta, ka pagaidām karš Ukrainā iesāktos investīciju plānus nav mainījis vai apturējis. Šogad arī ''Altum'' un LIAA uzsākuši jaunu programmu vidējiem un lieliem uzņēmumiem investīciju projektiem vismaz 10 miljonu eiro apmērā.
„Šis ir ļoti labs piemērs, ko mēs varam saviem investoriem piedāvāt, tāpēc es domāju, ka šādas iniciatīvas noteikti ir jāturpina, lai mēs kā Latvija spētu šim investoram piedāvāt tādus nosacījumus, lai šāda veida ražotnes atvērtu. Protams, domāt arī par darbaspēku, jo jābūt pietiekami kvalificētam darbaspēkam, kas šajās ražotnēs strādātu. Tur ir gan finansiālie aspekti, ko mēs varam piedāvāt investoram, tās ir valsts atbalsta programmas, gan arī jādomā ne tikai Ekonomikas un Finanšu ministrijai, bet arī Izglītības un zinātnes ministrijai. Jo pat pie vispievilcīgākā investīciju portfeļa bez kvalificēta darbaspēka mēs vienkārši zaudēsim konkurētspēju nākotnē. Domājot gan par šādām elektrobateriju ražotnēm, dažādiem viediem materiāliem, pusvadītājiem, visas šīs inženiertehniskās zināšanas būs arvien pieprasītākas,” uzsver Očagova.
Pērn LIAA piesaistīja investīcijas 643 miljonu apmērā, tika realizēti 32 projekti un izveidotas 2650 darbavietas. Šobrīd LIAA strādā ar uzņēmumiem dažādās attīstības stadijās un iespējamām investīcijām divu miljardu eiro apmērā.
