Viņa norādīja, ka Latvijā bieži vien šprotes uztver kā tādu vēsturisku “padomijas” produktu un nevērtē, kāds tam ir potenciāls. Bet ar jauniem iepakojumiem un pareizu mārketingu Ķīnā to var uztvert kā delikatesi.
LIAA pārstāve arī stāstīja, ka nesen notikušajā pārtikas izstādē Šanhajā no Latvijas produkcijas lielākā interese bija tieši par šprotēm, un viens uzņēmējs pašlaik risina sarunas par šprotu piegādi, turklāt iespējamā līguma apjomi ir tādi, ka Latvijas kompānijai pat ir šaubas, vai tā spēs tik daudz saražot.
Taču, lai veiksmīgi darbotos Ķīnas tirgū, Latvijas uzņēmējiem jānosaka tas par prioritāti, un pie tā ir ilgi jāstrādā, ņemot vērā kultūras un vēstures atšķirības. Uz šo tirgu svarīgi skatīties ar ilgtermiņa domāšanu, uzsvēra Jākobsone-Bellomi.
Latvijas produkti Ķīnas tirgū var ieņemt īpašu nišu kā “zaļi” un dabīgi, un tie var būt ne tik inovatīvi, bet piemēroti tirgum. Ķīna pati saražo ļoti daudz produkcijas, un šim tirgum nepieciešamas kvalitatīvas, dabīgas un lietošanai drošas preces, un šajā nišā Latvijas produkcija ir konkurētspējīga, uzskata LIAA pārstāve.
Viņa arī atzina, ka Latvijas produkcija – “zaļās” luksusa preces nevarētu būt pārāk dārgas Ķīnas tirgum, drīzāk pat otrādi: Latvijas kompānijas varētu noteikt cenu par zemu, jo cena pašlaik Ķīnā ir arī statusa apliecinājums. Ķīnas pircēji var nenoticēt, ka labs kvalitatīvs produkts no Eiropas var būt lēts, skaidroja Jākobsone-Bellomi.
Viņa arī pauda, ka sadarbība ar Ķīnu vienmēr balstās uz politisko platformu, un Latvijai ir labas attiecības ar Ķīnu, un zināmā mērā Latvijas piena un zivju kompāniju sertifikācija darbam Ķīnas tirgū notika strauji, tieši pateicoties tam.
Taču Latvija Ķīnā vēl ir salīdzinoši maz atpazīstama, tāpēc valstij vairāk pie tā jāpiedomā. LIAA pašlaik strādā pie Latvijas biznesa tēla, un nākamgad būs konceptuālāks piegājiens Latvijas popularizēšanai.
Jau ziņots, ka Ķīnas sertifikācijas un akreditācijas administrācija oficiāli atļāvusi 11 Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumiem sākt produkcijas eksportu.
Tikmēr 4. jūnijā stājies spēkā Krievijas noteiktais aizliegums zivju un zivju produkcijas importam no Latvijas un Igaunijas. Jau maija beigās "Rosseļhoznadzor" paziņoja par plāniem aizliegt ievest Krievijā zivis un zivju produkciju no Latvijas un Igaunijas. Pirms tam maijā "Rosseļhoznadzor" inspicēja piecus zivju pārstrādes uzņēmumos Latvijā un četrus - Igaunijā. Lielākoties tie bija šprotu ražotāji.
Krievija pērn augustā uz gadu noteica lauksaimniecības un pārtikas produkcijas importa aizliegumu no Eiropas Savienības un citām valstīm, kas pret Krieviju ir vērsušas sankcijas saistībā ar krīzi Ukrainā.
