Ninbo pilsētā atrodas viena no Ķīnas valdības apstiprinātajām brīvās tirdzniecības zonām. Pēdējos gados tā kļuvusi par vienu no Ķīnas straujās ekonomiskās izaugsmes un ekonomikas atvēršanas simboliem. Tāpēc nav pārsteigums, ka šo pilsētu Ķīna izvēlējusies, lai organizētu pirmo investīciju un tirdzniecības izstādi ar 16 centrālās un Austrumeiropas valstīm, kuru vidū ir arī Latvija. Šeit dota iespēja šo valstu uzņēmējiem iepazīstināt ar savu produkciju Ķīnas patērētājus, kuru turība aug ik gadu un līdz ar to arī vēlmes pēc kvalitatīvas produckijas no Eiropas.
Latvijas produkcija izstādē Ninbo, salīdzinot, piemēram, ar kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem, tika pārstāvēta plaši. Viena no aktuālākajām tēmām saistībā ar Krievijas tirdzniecības embargo pēdējā laikā izrādījusies šprotu eksporta tirgus paplašināšana. Kā secina uzņēmums "Brīvais vilnis", potenciāls uzrunāt Ķīnas patērētājus ir, ņemot vērā, ka Ķīna šai produkcijai tagad atvērusi tirgu uz desmit gadiem.
"Jebkurš tirgus neveras uzreiz, tas veras pakāpeniski. Krievijas vakuumu mēs aizpildīsim ar Franciju, uz Meksiju jau sūtām, ceru, ka arī ar Ķīnu. Neņemos patreiz prognozēt, bet izskatās, ka viņus interesē caurspīdīgais iepakojums un dāvanu komplekti, viss dārgais segments. Es domāju, ka jāiet ir pakāpeniski. Aizsūtīsim pirmās kravas, tad būs jābrauc, jāskatās, jārunā, kādas ir kļūdas, kas jāpamaina, bet garšas ziņā izskatās, ka nekas nebūs jāmaina stāsta uzņēmuma "Brīvais vilnis" valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.
Arī Latvijas Televīzija pārliecinājās, ka Ķīnas patērētāju garšas kārpiņas Latvijas šprotēm vismaz izstādes laikā izdevās atšifrēt veiksmīgi. "Garšīgi, man garšo šis ēdiens. Mūsu valstī arī ir līdzīgas zivis, bet mēs parasti liekam klāt piparus, tāpēc tās ir diezgan asas," teic studente Lidija.
Izaicinājumu Ķīnas tirgus iekarošanai gan netrūkst - sākot no specifiskās Ķīnas tirgus situācijas un tā regulejuma un beidzot ar tādiem faktoriem kā lielais attālums un valodas barjera, jo Ķīnā pat starptautiskā angļu valoda, izrādās, bieži vien nav vairs nemaz tik starptautiska.
Lielie attālumi un atšķirīgā kultūra ir būtiski apsvērumi "Lāču maizei", tomēr arī šis Latvijas uzņēmums cer Ķīnas tirgū atrast savu nišu. "Vai mēs iemācīsim ēst rupjmaizi, grūti teikt, bet to, ka viņi ēdīs pārtiku no Latvijas un arī Eiropas, tas ir noteikti," pauž maizniekmeistars Normunds Skauģis.
"Nevis Beļģija, Vācija, Nīderlande vai Itālija, bet tieši šīs Austrumeiropas valstis, kuras viņi uzskata par zaļām, kur produkti ir naturālāki. Tāpēc ir šis paviljons, kur ir tikai šīs sešpadsmit valstis. Tas jāizmanto," norāda "Jaunpils pienotavas" valdes loceklis Viesturs Krilovs.
Pagaidām gan tirdzniecības apjoms ar Ķīnu Centrālās un Austrumeiropas valstīm ir niecīgs, turklāt - Ķīnas preču eksportam izteikti dominējot pār importu. Taču arī Ķīnas valdība ir apņēmības pilna šo attiecību mainīt. Par šo apņemšanos liecina arī fakts, ka drīzumā plānots par vairāk nekā 600 miljoniem eiro uzcelt 70 tūkstošus kvadrātmetru plašas izstāžu zāles, kurās šo 16 valstu produkcija Ninbo tiks izrādīta pastāvīgi.
Tālākie jautājumi jau būs par to, kā uzņēmējiem izdosies uzrunāt vietējos patērētājus, kā arī pārvarēt loģistikas izaicinājumus un izprast pietiekami specifisko, no rietumiem joprojām pietiekami atšķirīgo Ķīnas biznesa vidi.
