Latvijas preču eksports deviņos mēnešos pieaudzis par 0,6%; imports – par 0,3%

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās šā gada deviņos mēnešos sasniedza 21,1 miljardu eiro – par 95,1 miljonu eiro jeb 0,5% vairāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 9,41 miljardu eiro  – palielinājums par 56,6 miljonu eiro jeb 0,6%, bet importa – 11,69 miljardus eiro – pieaugums par 38,5 miljoniem eiro jeb 0,3%, liecina Centrālajā statistikas pārvaldes (CSP) mājaslapā pieejamā informācija.

Tostarp šā gada septembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,44 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 1,6% mazāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 2,5%, bet importa vērtība samazinājās par 4,6%.

Septembrī Latvija eksportēja preces 1,09 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,36 miljardiem eiro.

Salīdzinājumā ar 2018. gada septembri ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 42,7% līdz  44,5%.

CSP atzīmē, ka atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019. gada septembrī salīdzinājumā ar 2018. gada septembri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 1,5% un importa par 10,6% mazāka.

Savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 3,9%, bet importa vērtība palielinājās par 4,2%.

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2019. gada septembrī, salīdzinot ar 2018. gada septembri:

  • augu valsts produktu eksports lielāks par 25,6 miljoniem eiro jeb 35,8%,
  • ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports lielāks par 16,2 miljoniem eiro jeb 22%,
  • pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 15 miljoniem eiro jeb 14,5%,
  • mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports mazāks par 21,6 miljoniem eiro jeb 11%,
  • koka un tā izstrādājumu eksports mazāks par 18 miljoniem eiro jeb 10%.

CSP  atzīmē, ka graudaugu produktu eksporta kāpumu 2019. gada septembrī salīdzinājumā ar 2018. gada septembri ietekmēja kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums par 18,5 miljoniem eiro jeb 59,3%.

Savukārt mehānismu un mehānisko ierīču eksports samazinājās, sarūkot turboreaktīvo dzinēju un citādu gāzturbīnu dzinēju eksportam par 40,4 miljoniem eiro jeb 99,2%.

Svarīgākās izmaiņas importā 2019. gada septembrī, salīdzinot ar 2018. gada septembri:

  • satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports lielāks par 21,8 miljoniem eiro jeb 13,5%, 
  • pārtikas rūpniecības ražojumu imports lielāks par 17,4 miljoniem eiro jeb 15,6%,
  • minerālproduktu imports mazāks par 82,6 miljoniem eiro jeb 37%,
  • mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports mazāks par 32,9 miljoniem eiro jeb 11,3%,
  • parasto metālu un to izstrādājumu imports mazāks par 13,7 miljoniem eiro jeb 12,5%.

Gaisa kuģu, kosmosa kuģu un to daļu importa kāpumu 2019. gada septembrī salīdzinājumā ar 2018. gada septembri ietekmēja lidotāju zemes trenažieru un to daļu iegāde par 10,3 miljoniem eiro.

Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa samazinājumu visvairāk ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī importa kritums par 65,7 miljoniem eiro jeb 67,5%, skaidro CSP.

Septembrī svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības (ES) valstīm bija Lietuva (16,9% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,3%), Vācija (6,8%) un Zviedrija (6,4%). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (18,1% no importa kopapjoma), Vācija (10,7%), Polija (9%) un Igaunija (7,6%). Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā septembrī veidoja 10,5%, bet importā – 6,8%.

2019. gada septembrī ES valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2018. gada septembri kopējā eksporta vērtībā palika nemainīgs (70,3%), savukārt kopējā importa vērtībā palielinājās par 6,7 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā palielinājās par 1,8 procentpunktiem un samazinājās par 5,3 procentpunktiem importā.

2019. gada septembrī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar  124 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 42 valstīm.

Ekonomiste: Eksportu "baro" kvieši un rapsis

"Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece norāda, ka ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikts, tā radītā nenoteiktība un pasaules ekonomikas bremzēšanās kopumā nelabvēlīgi ietekmē starptautiskās preču tirdzniecības apjomus. Arī Latvijā redzami vājākieksporta un importa rādītāji.

"Ja palūkojamies uz apstrādes rūpniecības uzņēmumu eksporta pasūtījumiem, tad arī tur var novērot lejupvērstas tendences. Turklāt pieprasījuma vājināšanās šogad spiež uz leju eksporta produkcijas cenas, kas papildus iegriež eksportētājiem. Eksporta plūsmas ietekmē arī dažādi vienreizēji vai pārejoši faktori, kā, piemēram, laikapstākļi - pērnā gada mazo ražu efektu jutām līdz pat šīs vasaras beigām. Mašīnu un iekārtu eksportu šogad visu gadu uz leju velk pērnā gada lielais turboreaktīvo un citādu gāzturbīnu dzinēju eksports, kas patiesībā ir atsevišķu preču nogādāšana uz garantijas remontu un atpakaļ un nekādi neatspoguļo Latvijas ekonomikas attīstību," norādīja bankas ekonomiste.

Pēc ekonomistes teiktā, preču eksporta izaugsme šogad lēkā starp plusiem un mīnusiem, tomēr pirmajos trīs ceturkšņos kopumā tā ir noturējusies virs ūdens. Pēc krituma augustā septembris uzrādīja nelielu izaugsmi, preču eksportam eiro izteiksmē pieaugot par 2,5%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn.

"Eksporta izaugsmes galvenais barotājs bija kvieši un rapsis, bet izaugsmi uz leju vilka koks un tā izstrādājumi, kur kritums bija vērojams jau piekto mēnesi pēc kārtas, kā arī jau minētie turboreaktīvie dzinēji.

Iepriekšējais gads kokrūpniecībai bija ārkārtīgi labs, tāpēc šis uz iepriekšējā izcilnieka fona izskatās sliktāk, nekā patiesībā ir. Izteikti negatīvo vilkmi no šīs preču grupas vēl, visticamāk, eksporta sniegumā redzēsim vismaz līdz nākamā gada pirmajam ceturksnim, pēc tam tā, visticamāk, mazināsies. Savukārt turboreaktīvo dzinēju efektam nākamgad vajadzētu izzust pilnībā," vērtēja Buceniece.

Gaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos preču eksporta izaugsme saglabāsies vārga. Lai gan izaugsme tirdzniecības partneru ekonomikas turpinās bremzēties, eksporta sniegums, izzūdot pārejošajiem faktoriem, nākamgad varētu nedaudz uzlaboties, uzskata ekonomiste.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti