De Facto

«Nozagts.com» vadītājs saistīts ar «Saskaņu»

De Facto

«Gaismas pils» celtnieki sūdzēs valsti tiesā

Piena reklāmas kampaņa: 3,5 miljoni eiro, 6 valstis... un 16 dienas konkursam

Latvijas piena 3,5 miljonu eiro reklāmas kampaņas konkurss: īsi termiņi, augstas prasības

Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība (LPCS) tuvāko trīs gadu laikā informācijas pasākumos plāno ieguldīt gandrīz 3,5 miljonus eiro. 80% no šīs summas nāks no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda. Bet reklāmas nozarē ir bažas par veidu, kādā LPCS meklē kampaņas rīkotāju, piemēram, par īso pieteikšanās termiņu un vairākām prasībām nolikumā, vēsta LTV raidījums “De facto”. 

Ķīna, Irāka, ASV, Apvienotie Arābu Emirāti, Azerbaidžāna un Izraēla – šos eksporta tirgus tuvākajos gados ir iecerējuši iekarot Latvijas piensaimnieki, kuri turpina ciest no Krievijas embargo. Un LPSC informācijas pasākumu mērķis ir palīdzēt iekarot šos tirgus.

“Izbaudi, ražots Eiropā!” - ar šādu saukli Eiropas Komisija (EK) 2015.gada nogalē nolēma piešķirt vairāk nekā 100 miljonus eiro Eiropas lauksaimniecības veicināšanai 2016. gadā. Ražotāji saņems atbalstu, kuru varēs izmantot, lai atrastu jaunus tirgus un veicinātu patēriņu Eiropas Savienībā un ārpus tās, solīja EK.

Valstu līdzfinansējums tika atcelts, vienlaikus palielinot Eiropas fondu daļu. Kad pagājušā gada februārī EK izsludināja pieteikšanos uz atbalstu lauksaimniecības produktu informācijas un veicināšanas programmām, pieteikties nolēma arī LPCS.

“Mēs varam būt lepni, ka, pirmo reizi startējot ar šādu pieteikumu, mēs saņēmām ļoti augstu Eiropas aģentūras novērtējumu, līdz ar to iekļuvām pirmajā kārtā, un mūsu finansējuma pieprasījumus mūsu produktu veicināšanas programmai arī ir atbalstīts,” stāsta organizācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Lēmumu par atlasītajām programmām EK publicēja pērn 22.novembrī. Taču iepirkumu par iespaidīgo reklāmas kampaņu Piensaimnieku savienība izsludināja tikai mēnesi vēlāk – īsi pirms Ziemassvētkiem, piedāvājumu iesniegšanai dodot laiku līdz 12.janvārim.

Reklāmas nozarē tas izraisīja neizpratni, atzīst Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.

“Viena lieta ir termiņš. Tas ir ļoti būtisks. Iedomājieties, mēs runājam par trīs miljoniem eiro, par sešām valstīm, par trim gadiem. Nu nav nopietni prasīt kaut vai tikai skiču līmenī vai projektu līmenī izstrādāt plānu ar izmaksām, tas praktiski svētku laikā ir pat neiespējami, es teiktu,” vērtē Liepiņa.

Taču tas nav vienīgais, kas uztrauca asociācijas biedrus. Elektroniski pieejamā informācija bija visai skopa – uzskaitītas sešas valstis, līguma izpildes termiņš un paredzamā cena, kā arī norādīts, ka būs jāizstrādā komunikācijas stratēģija un jāorganizē informēšanas pasākumi, lai eksporta mērķa valstīs palielinātu ES piena produktu tirgus daļu.

“Mēs nevaram uzrakstīt "palielināt". Nu ļoti jauki, palielināsim. Bet par cik palielināsim? Kāds būs efekts? Uzņēmēji vienmēr, kad viņi kaut kur investē savu vai bankas naudu, vai jebkura cita finansētāja līdzekļus, viņi ļoti rūpīgi izrēķina līdz pēdējam centam, kāda viņiem būs atdeve, ko viņi sasniegs. Šeit mēs vispār neko tādu neredzam. Šeit ir vienkārši kaut kāda grābstīšanās. Tas, protams, nerada pārliecību, ka šis plāns ir nopietns,” uzsver Reklāmas asociācijas vadītāja Liepiņa.

LPCS vadītājs  Šolks gan visus pārmetumus noraida.

 “Mērķis šajā gadījumā ir definēts tikai kā mērķis, bez konkrētas pieejas. Kas attiecas uz projekta pieteikumu, protams, ka mēs savu redzējumu atspoguļojām,” saka Šolks.

Šolks norāda, ka publiski kampaņas mērķis nekur nav atrodams, un arī atsakās to nosaukt intervijā: “Es nevienu ciparu, kas ir saistīts, konkursa laikā noteikti nenosaukšu."

Arī termiņš esot saprātīgs, apgalvo Šolks.

“Apstiprinājums, ka mūsu projekta pieteikums ir akceptēts, tika saņemts novembra pēdējā dienā; tālāk nākamais solis ir sastādīt konkursa nolikumu, kas ir izdarīts; tad ir pats konkurss. Konkurss tika izsludināts 21.decembrī. Likumdošana nosaka, ka minimums ir nepieciešamas desmit dienas. Saprotot, ka ir liels apjoms, mēs atradām par iespējamu to pagarināt uz 16 darba dienām,” skaidro Šolks.

LPCS skaidro, ka EK par uzraugošo institūciju programmai nozīmējusi Lauku atbalsta dienestu, kurš prasījis visus dokumentus iesniegt līdz 19.janvārim.

Dienestā gan paziņoja, ka iestāde pilda vien pastkastītes funkciju, pārsūtot visu tālāk Eiropas aģentūrai. Dienests nevarot neko ietekmēt ne nolikumā, ne LPCS izvēlētajā procedūrā, tostarp – nepadarīt nolikumu pieejamu elektroniski.

Šolkam ir atbilde arī uz šo pārmetumu: “Tas nav nedz Krāslavā, nedz Ventspilī, bet ir Rīgā, kur arī visas sevi cienošas firmas ir ar saviem ofisiem. Nu, ja kādam ir jāatbrauc no kaut kurienes, arī tas ir iespējams. Es šeit absolūti neredzu problēmu,” saka Šolks.

“Motivācija ir ļoti vienkārša – lai nolikums elektroniski neklīstu pa visu interneta vidi un pēc tam būtu tikai liekas problēmas. Arī mūsu iepriekšējā pieredze...” min Šolks.

Viņš runā par LPCS pirms diviem gadiem izsludināto iepirkumu reklāmas kampaņai ar mērķi popularizēt pienu Latvijā. Pozīciju tāmes Reklāmas asociācija tolaik kritizēja kā pārmērīgi uzpūstas, un galu galā arī EK nepiešķīra projektam finansējumu, norādot, ka pieteikumā nebija pietiekami precīzi formulēti mērķi un paņēmieni, kā tos sasniegt.

LPCS biedri ir trīs “Food Union” grupas uzņēmumi. “Food Union” pēdējā gada laikā jau ir uzsākusi atsevišķu piena produktu eksportu uz Ķīnu un Irāku. Grupa ir ieinteresēta arī citās valstīs, kuras iekļautas Piensaimnieku savienības projektā, un esot gatava piedalīties līdzfinansējuma savākšanā, apgalvo tās viceprezidents Normunds Staņēvičs.

“Es varu tikai izteikt savas pārdomas un savu vēlējumu par to, ka šim projektam ir jābūt caurspīdīgam un arī kontrolētam. (...) Tad ir jāpiesaista neatkarīgi eksperti, nozares eksperti, tie, kas ir strādājuši ar eksporta tirgiem, kas profesionāli var izvērtēt iesniegtos piedāvājumus un izvēlēties labāko risinājumu, lai nodrošinātu tomēr ļoti lielas naudas summas apguvi un varbūt pat tālāk rastu iespējas, kā vēl mēs varam popularizēt Latviju kā zīmolu šajās valstīs,” norāda Staņēvičs.

Šobrīd gan procesu par caurspīdīgu un racionālu saukt ir grūti. Piedāvājumus paredzēts atvērt slēgtā sēdē, turklāt pretendents nevar iesniegt piedāvājuma variantus un tas ir jāsniedz par visu iepirkuma priekšmetu – tātad sešām valstīm – kopā.

Savukārt nolikumā izvirzītās augstās prasības gada apgrozījumam nozīmē, ka, visticamāk, būtu jāveido pretendentu apvienības, ko izdarīt īsā laikā ir visai sarežģīti. Pretendentam komandā arī jāiesaista vismaz seši speciālisti, kuriem visiem noteikta minimālā kvalifikācija. Bez projekta vadītāja un finansista, kuriem pēdējo piecu gadu laikā jābūt pieredzei vismaz divos līdzīga apjoma Eiropas fondu līdzfinansētos projektos, arī darba braucienu speciālists, kuram jābūt pieredzei ar noslēgtiem vismaz trim korporatīvajiem līgumiem par biļešu un viesnīcu rezervāciju vismaz 300 000 eiro vērtībā par katru.

Izskatās, ka prasības būtu rakstītas ar kādu konkrētu pretendentu padomā, taču konkurss ir neloģisks jau pašos pamatos, vērtē reklāmas praktiķe, aģentūras “Creative Media Baltic” projektu direktore Ilze Jankovska.

“Ir pilnīgi neskaidrs: ja ir jāizstrādā komunikācijas stratēģija, tad šajā pielikumā jau ir aprakstītas kaut kādas pavisam noteiktas aktivitātes un kaut kādi materiāli. Brošūras, degustācijas, pa valstīm cik būs vajadzīgas vizītes, noteikti speciālisti... Sākotnēji, pirms komunikācijas stratēģijas izstrādes, to nav iespējams zināt. Tas nav vienkārši iespējams, jo varbūt tas viss nav vajadzīgs. Varbūt ir pilnīgi citi efektīvāki veidi, kā sasniegt šinī gadījumā neesošos mērķus,” saka Jankovska.

Pēc nozares asociāciju un arī “De facto” intereses LPCS nolēma pagarināt piedāvājumu iesniegšanas termiņu līdz 20.janvārim. Turklāt nolikumu tagad klātienē varēs saņemt nu vairs ne līdz pulksten 15, bet gan līdz 16. Tas gan nenozīmē, ka tagad nolikumā būs arī minēti konkrētāki mērķi un svītrotas konkurenci ierobežojošās prasības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt