"Latvijas pasts" ir valsts uzņēmums, kas uztur vairāk nekā 600 pasta pakalpojumu sniegšanas vietu un nodrošina ne tikai pasta pakalpojumus, bet arī komercpārvadājumu, eksprespasta, maksājumu, mazumtirdzniecības un filatēlijas pakalpojumus. "Latvijas pasta" valdes loceklis Kristaps Krūmiņš pastāstīja, ka pēdējos gados palielinās komerckravu un e-komercijas sūtījumu skaits, bet samazinās pasta tradicionālo pakalpojumu apjoms.
„Tradicionālajiem pasta sūtījumiem, piemēram, vēstuļu korespondencei un presei, gadu no gada ir sūtījumu apjoma samazinājums.
Līdz ar to stāsts nav par šo tradicionālo segmentu, kura dēļ ir vajadzīgas papildu telpas.
Šajā gadā par aptuveni 50% ir iezīmējusies apjoma pieauguma dinamika tieši komerckravu jeb paletizēto kravu segmentā. Un tas aizņem ļoti daudz vietas. Otrs segments ir vairāk saistīts ar e-komercijas segmentu, dažādu veidu interneta pirkumiem. Tiem ir ļoti izteikta sezonalitāte, kā arī Covid-19 ievieš dažādus izkropļojumus, tomēr pieaugums vēl joprojām ir vērojams,” stāstīja Krūmiņš.
Mazam un elastīgam uzņēmumam ir daudz vienkāršāk mainīt savus pakalpojumus vai produktus. To, ka veiksmīgi jaunu biznesa nišu – dažādu sūtījumu piegādi – uzsācis "Latvijas pasts", atzinīgi vērtē "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.
„Aktivizējās interneta tirdzniecība, un mēs redzam, ka "Latvijas pasts" ieņem šo nišu, lai gan, protams, arī tā spēles laukā parādījušies ļoti daudz dažādu spēlētāju. Turpinot aktīvu investīciju politiku un darbojoties kā līdz šim, es teiktu, izdosies diezgan veiksmīgi pārkāpt tādā jaunā biznesa veidolā, jo situācija vienubrīd šķita ar diezgan sarežģītu nākotnes skatījumu "Latvijas pastam". Preses piegādes problēmas nekur nav zudušas, pasta punkti vēl paliek jautājums, jo sabiedrībā zināmas gaidas pret šo uzņēmumu ir. Un šajā gadījumā ierastās biznesa nišas šobrīd neliecina par labām biznesa iespējām.
Tā ka virziens, kurā "Latvijas pasts" šobrīd dodas, varētu būt pareizais,” stāstīja Gašpuitis.
Palielinoties komerckravu un starptautisko sūtījumu apjomam, "Latvijas pasts" nolēmis būvēt jaunu kompleksu gandrīz 8000 kvadrātmetru platībā ar automatizētu šķirošanas līniju. "Latvijas pasta" valdes loceklis Krūmiņš pastāstīja, ka uzņēmums telpu trūkumu jūt jau vairākus gadus un papildu telpas jau šobrīd pielāgo vai nomā.
„Mēs tuvākajos gados paredzam virkni no mūsu sūtījumu apstrādes procesiem automatizēt, un šīs sūtījumu šķirošanas iekārtas ir diezgan lielas.
Līdz ar to, lai varētu izveidot šķirošanas risinājumus gan pakām, gan arī vēstulēm, būs vajadzīgas papildu telpu platības.
Protams, energoefektivitātes sadaļai pievēršam ļoti būtisku uzmanību, esam arī skatījušies, kāda veida tehniskos risinājumus izmanto gan tepat mums kaimiņos esošajos noliktavu kompleksos, gan arī citās valstīs. Visas jumta konstrukcijas veidosim tā, lai uz tām varētu izvietot saules paneļus un attiecīgi paši ražot elektrību savām vajadzībām. Pārējais ir, manuprāt, jau šobrīd normālās, mūsdienīgās noliktavas telpās vai biroja telpās pašsaprotams – ar dažādiem sensoriem, kustību sensoriem, siltuma sensoriem un līdzvērtīgām lietām,” stāstīja Krūmiņš.
Vai laiks, kad sadārdzinās energoresursi un notiek karš Ukrainā, ir piemērots brīdis jaunu kompleksu būvniecībai?
Ekonomists Gašpuitis komentēja: „Jautājums ir, kāds līgums noslēgts un cik droši viņi var prognozēt izmaksu attīstību. Ja viņi ir daudzas lietas fiksējuši un izmaksu pieaugums ir samērīgs, tad es teiktu, ka tas arī būtu jāakceptē, ņemot vērā jauno situāciju un to, ka tas tik drīz nemainīsies. Ja kāpums būs un pat ja tas samazināsies, tas nenozīmē, ka cenu līmenis būtiski kritīsies. Tā ka šobrīd tas ir jāizvērtē pašam "Latvijas pastam", bet noteikti arī jāuzņemas risks. Iespējams, arī kaut kur jāriskē, akceptējot izmaksu pieaugumu.”
"Latvijas pasts" plāno nākamgad rīkot iepirkumu par būvniecības veikšanu, un celtniecības darbi varētu sākties nākamā gada otrajā pusē.
