Latvijas Bankā informēja, ka saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" 70% jeb 14,6 miljoni eiro no Latvijas Bankas 2021. gada peļņas tiks ieskaitīti valsts ieņēmumos un pārējā peļņas daļa – Latvijas Bankas rezerves kapitālā.
Latvijas Bankas pēdējo piecu gadu kopējā peļņa ir sasniegusi 113,2 miljonus eiro, no kuriem 78 miljoni eiro ieskaitīti valsts ieņēmumos.
Latvijas Bankā norādīja, ka 2021. gads tai bijis būtisku norišu piepildīts – izstrādāts un pieņemts jauns Latvijas Bankas likums, kas nosaka, kā vienotā institūcijā no 2023. gada 1. janvāra strādās centrālā banka un līdzšinējais finanšu sektora uzraugs – Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).
Latvijas Bankas un FKTK integrācijas procesa priekšdarbi sākti jau 2021. gadā, kad veiktas arī nozīmīgas pārmaiņas centrālās bankas vadības modelī, pārejot uz viena augstākā līmeņa pārvaldību un centrālās bankas valdei izbeidzot darbību.
Latvijas Bankas darbības jomās paveikti vairāki nozīmīgi darbi, piemēram, turpinājās zibmaksājumu infrastruktūras attīstība, ieviešot modernus un inovatīvus tehnoloģiskus risinājumus un esošajiem piesaistot jaunus finanšu tirgus privātā sektora un 2022. gada sākumā – arī publiskā sektora dalībniekus (Valsts kasi).
2021. gadā apstrādāti 18,4 miljoni zibmaksājumu 6,3 miljardu eiro apjomā. Gada laikā zibmaksājumu servisā apstrādāto zibmaksājumu skaits pieauga 1,6 reizes, to apjomam palielinoties 2,5 reizes, atsevišķās dienās apstrādājot līdz 100 000 zibmaksājumu. Gada beigās reģistrēti 609 000 zibsaišu, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā pirms gada.
Latvijas Bankā atzīmēja, ka skaidrās naudas jomā panākta sabiedrības drošībai būtiska vienošanās ar finanšu nozari par skaidrās naudas pieejamības bankomātu tīkla ietvaros saglabāšanu.
Arī turpmāk Latvijas Banka pievērsīs pastiprinātu uzmanību šim jautājumam, nodrošinot, lai sabiedrībai būtu izvēles iespējas norēķinos.
To veicinās arī jauna naudas veida – digitālā eiro – ieviešana. Darbs šajā projektā notiek aktīvi, un tajā iesaistīti arī Latvijas finanšu tehnoloģiju nozares pārstāvji.
Tāpat pērn izstrādāta Latvijas Bankas ilgtspējības stratēģija. Pilnveidota bankas kopējās stratēģijas ieviešanas pārvaldības sistēma, turpinājās datu apstrādes kapacitātes palielināšana, īstenojot plašas darbinieku apmācības mūsdienīgu datu apstrādes rīku jomā, kā arī uzsākot vairākus datu apstrādes automatizācijas pilotprojektus.
2022. gada februāra beigās reģionu un globālo finanšu pasauli satricināja Krievijas uzbrukums Ukrainai. Kopdarbā ar Latvijas finanšu nozari īstenoti pasākumi, lai paaugstinātu drošību un noturību pret riskiem gan Latvijas Bankas uzturētajās maksājumu sistēmās, gan skaidrās naudas infrastruktūrā.
2022. gads Latvijas Bankai, sagaidot savu simtgadi, būs ļoti intensīvs un daudzveidīgs – gan saistībā ar monetārās politikas jautājumu risināšanu un maksājumu sistēmu pilnveides pasākumiem, gan jaunas Latvijas Bankas ilgtermiņa attīstības stratēģijas izstrādi, turpinot aktīvi īstenot priekšdarbus sekmīgai FKTK integrācijai.
"Mūsu mērķis ir nodrošināt tādu abu institūciju apvienošanos, lai 2023. gada 1. janvārī šīs nozīmīgās pārmaiņas notiktu raiti un nemanāmi.
Tāpat turpināsim aktīvi strādāt jau ierastajās darbības jomās, uzņēmēju un iedzīvotāju ikdienā arvien plašāk ieviešot inovatīvās maksājumu iespējas un zibprasījumus, skaidrās naudas jomā rūpējoties par tās pieejamību visā Latvijas teritorijā, attīstot ekonomikas pētniecību, arī jaunā statistisko datu veida – kartēm piesaistīto maksājumu datu – plašāku izmantošanu tautsaimniecības norišu analīzē, un tādējādi palīdzot ekonomikas politikas īstenotājiem pārdomātāku lēmumu pieņemšanā," norādīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
