Viņš skaidroja, ka šogad Latvijā turpinājās ilgā ekonomikas izaugsme, kas vērojama jau kopš krīzes. Tomēr šogad izaugsme ir bijusi divreiz lēnāka nekā 2018. gadā.
Lai gan nevar izslēgt kādus neparedzētus pavērsienus, nav nekādu pazīmju, ka gaidāma jauna krīze - lēna, gausa izaugsme turpināsies arī nākamgad, norādīja Rutkaste.
Viņš aicina nākamgad pieiet lietām ar veselo saprātu, nerēķinoties, ka algas turpinātu augt arvien straujāk.
"Bet negribu baidīt un teikt, ka būs slikts gads (..) Neziņa ir liela pasaulē, un tā atstarojas arī Latvijā. Aicinu neizdarīt pārsteidzīgus lēmumus. Bet arī neaicinu pastiprināti uzkrāt un gatavoties krīzei," izteicās Rutkaste.
Ekonomists stāstīja, ka ekonomikas izaugsme sabremzējusies arī citur pasaulē, īpaši Eiropā. Nopietnas problēmas esot ražotājiem - piemēram, Vācijas autobūves sektorā, un tas ietekmē visu reģionu. Arī Latvijas uzņēmējiem, kuri savas preces pārdod ārzemēs, būs jārēķinās ar to, ka konkurence saasināsies un savas pozīcijas saglabāt būs arvien izaicinošāk.
Atbildot uz jautājumu, kurā nozarē gaidāms lielākais izaicinājums, Rutkaste norādīja uz koksnes rūpniecību. Šeit problēma esot arī ar bojātu koksni, kuru nācies izcirst un pārdot, tādējādi tikušas pazeminātas cenas.
Rutkaste norādīja uz ASV un Ķīnas tirdzniecības karu kā iemeslu problēmām ekonomikā arī Eiropā. Pēc viņa domām, arī "ar Eiropu ASV kašķējas". Par to liecina, piemēram, saistībā ar aviobūves uzņēmumu "Airbus" ieviestie tarifi.
