Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījuma gada izaugsme novembrī – 7%

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums šā gada novembrī veidoja 2,47 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 7% vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība palielinājās par 5,2% un importa vērtība – par 8,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Novembrī Latvija eksportēja preces 1,17 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,3 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada novembri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 48,1% līdz  47,3%.

2018. gada 11 mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 25,64 miljardus eiro – par 2,25 miljardiem eiro jeb 9,6% vairāk nekā 2017. gada atbilstošajā periodā.

Eksporta vērtība veidoja 11,4 miljardus eiro (palielinājums par 844,8 miljoniem eiro jeb 8%), bet importa – 14,24 miljardus eiro (pieaugums par 1,4 miljardiem eiro jeb 10,9%).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2018. gada novembrī salīdzinājumā ar 2017. gada novembri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 4,3% un importa par 9,1% lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība pieauga par 3,5%, bet importa – samazinājās par 7,5%.

Būtiskākās izmaiņas eksportā šā gada novembrī, salīdzinot ar attiecīgu mēnesi pirms gada: mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports lielāks par 45,1 miljoniem eiro jeb 26,2%, koka un tā izstrādājumu eksports lielāks par 25,8 miljoniem eiro jeb 14,8%, pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 11,6 miljoniem eiro jeb 9,8%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports lielāks par 10,9 miljoniem eiro jeb 13,7%, bet augu valsts produktu eksports mazāks par 54,5 miljoniem eiro jeb 44,9%.

CSP norāda, ka mehānismu un mehānisko ierīču eksporta kāpumu 2018. gada novembrī salīdzinājumā ar 2017. gada novembri ietekmēja turboreaktīvo dzinēju un citādu gāzturbīnu dzinēju eksporta pieaugums par 20,5 miljoniem eiro.

Savukārt graudaugu produktu eksports samazinājās, sarūkot kviešu un kviešu un rudzu maisījuma eksportam par 52 miljoniem eiro jeb 67,6%.

Savukārt būtiskākās izmaiņas importā šā gada novembrī, salīdzinot ar pagājušā gada novembri: parasto metālu un to izstrādājumu imports lielāks par 24,1 miljonu eiro jeb 26,8%, minerālproduktu imports lielāks par 20,3 miljoniem eiro jeb 21,8%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports lielāks par 18,2 miljoniem eiro jeb 15,3%, 

koka un tā izstrādājumu imports lielāks par 17,4 miljoniem eiro jeb 43,5%, satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports mazāks par 14,3 miljoniem eiro jeb 11,7%.

Dzelzs un tērauda importa kāpumu 2018. gada novembrī salīdzinājumā ar 2017. gada novembri ietekmēja plakanu dzelzs vai tērauda velmējumu importa pieaugums par 11,1 miljoniem eiro jeb 79,9%. Savukārt sauszemes transporta līdzekļu un to daļu importa samazinājumu visvairāk ietekmēja traktoru importa kritums par 6,9 miljoniem eiro jeb 52,9%.

Novembrī svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (16,1% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,6%), Zviedrija (8,2%) un Vācija (6,6%), bet nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (17,7% no importa kopapjoma), Vācija (11,4%), Polija (9%) un Igaunija (8,2%).

Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā novembrī veidoja 11,2%, bet importā – 7,8%.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti