Pēdējā laika ziņas par notiekošo eirozonā nav bijušas iepriecinošas. Dienvideiropas valstu ekonomiskās nedienas un to nepieciešamība to glābšanā ieguldīt milzu naudu nav vairojušas optimismu kā eirozonā tā ārpus tās. Daļa ekonomistu tomēr ir pārliecināti, ka sliktākais ir aiz muguras un situācija uzlabojas. „Ja mēs skatāmies uz eirozonas valstīm, tad mēs redzam ļoti dažādu bildi. Ir spēcīgas ekonomikas, ir vājākas un ir ļoti vājas. Bet viena noteikti ļoti būtiska lieta, kas būtu jāuzsver, ka tā vēlme šīs ekonomikas saturēt kopā ir ļoti spēcīga ne tikai no ekonomiska, bet arī politiska viedokļa. Līdz ar to diezgan droši var teikt, ka tas sliktākais eirozonā ir aiz muguras un tas ko mēs redzam ir, ka ekonomikas pamazām sāk augt," „Swedbank" ekonomists Mārtiņš Kazāks.
Krietni skeptiskāks par eirozonas izaugsmes tendencēm ir amerikāņu ekonomists Pols Krugmens. Viņš savā jaunākajā blogā norāda, ka nedz Eiropas Centrālās bankas uzturētās lētās aizņemšanās izmaksas nedz taupības pasākumi nav devuši rezultātu. „Mēs vēl neesam piedzīvojuši, ka kāda no krīzes skartajām valstīm ir sasniegusi tādu punktu, kad krītošās relatīvās algas veicina atgūšanos, ko vada eksports vai kad taupības pasākumi patiešām atmaksājas ar parāda nastas samazināšanos," raksta Krugmens.
Tikmēr citi eksperti brīdina, ka Latvija, kas pēc statistikas datiem ierindojusies starp straujāk augošajām Eiropas ekonomikām, nav bijusi pietiekoši sagatavota monetārajai savienībai un pievienošanās eiro vairāk bija politiski, nevis ekonomiski motivēta. "Ja runājam par eirozonas valstīm, kas ir kritiskajā pusē, mums nav jāaizmirst Grieķija, Spānija, Portugāle un Kipra. Būsim atklāti. Latvija, iestājusies eirozonā ir ar zināmu riska pieskaņu," saka Deniņš.
Viņaprāt, Latvijas ieguvumi no iestāšanās eirozonā ir minimāli - zudušas vien naudas konvertācijas izmaksas. Savukārt visi draudi nav novērtēti pilnā apjomā, piemēram, inflācija.
Riskus eirozonas nākotnē ievērojuši arī lielākie optimisti. Eiropas Centrālās bankas zemo procentlikmju politika var veicināt pārmērīgu aizņemšanos valstīs, kur attīstība ir labāka. Tas savukārt radītu draudus jaunu ekonomikas burbuļu izveidei. Tai pat laikā līdz ar pievienošanos eirozonai būs vērojams algu pieaugums. "Tas, ka algas kāps, nav jautājums. Tās kāps. Jautājums ir – vai uzņēmumi spēs samaksāt šīs algas, nemazinot savu konkurētspēju. Bezdarba līmenis mums jau ir ļoti zems un turpinās samazināties. Līdz ar to spiediens uz algām tikai augs. Algas noturīgi un sabalansēti un ilgtspējīgi var augt tika tad, ja tās kāpj līdz ar darba ražīgumu. Tur var būt problēmas. Šeit ļoti uzskatāms piemērs ir Igaunija," norāda Kazāks.
To, vai Latvija arī turpmāk spēs noturēt pēdējos gados novēroto 4-5% iekšzemes kopprodukta izaugsmi, aizvien nav zināms. Lai tā notiktu ekonomika jābalsta uz inovācijām. Taču tas prasa turpināt politiski virzītas reformas izglītības, nodokļu un reģionālās attīstības politikā.
