Latvijā vēlas attīstīt kūrorta tūrismu

128 000 tūristu, no kuriem 100 000 izvēlējušies baudīt veselības tūrismu - tāda ir Jūrmalas pagājušā gada tūrisma bilance.

Tajā pašā laikā Igaunija un Lietuva spēj piesaistīt apmēram pusotru reizi vairāk SPA tūristu un atzinušas kurortoloģiju par valstij nozīmīgu nozari, kam pienākas valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalsts. Kūrortu pilsētu asociācijas vadītājs Māris Dzenītis, kurš cīnīsies par vietu nākamajā Jūrmalas domes sasaukumā, atzīst, ka kurortoloģija jau no 90. gadiem Latvijā ir atstāta novārtā un brīnumainā kārtā izdzīvojusi.

„Valsts politikā kurortoloģiju jau bija izstrīpojusi 20 gadus atpakaļ (..) Diemžēl valsts politikā netika iekļauts veselības tūrisms kā viena no prioritātēm,” norāda Dzenītis.

Savulaik par lepnāko sanatoriju tika uzskatīta Ķemeri, kurā rekonstrukcijas darbi pamesti pusvārtā un saimniecība nonākusi kreditoru, tiesu izpildītāju un maksātnespējas administratoru interešu lokā.

Laiku pa laikam Ķemeros ierodas kāds potenciālais pircējs, taču aina, kas paveras skatam, ir gaužām nepievilcīga. Baltā staltā māja ieskauta nolaistā Ķemeru parkā ar pussabrukušām lapenītēm un krāsu zaudējušiem tiltiņiem. Parks pieder pašvaldībai, kurai arī būtu jārūpējas, lai investoram acis iemirdzas, ieraugot skaisto ainavu ar grezno māju. Par parka sakopšanu atbildīgā Ingrīda Griķe taisnojas, ka trīs reizes nedēļā tiek savākti atkritumi un uzkopts, bet atjaunošanai tādā izskatā, kā tas bija Ķemeru ziedu laikos, pašvaldībai nepietiek naudas. „Šobrīd, tikko sniegs ir nokusis, mēs bijām parkā un uzsākām uzkopšanas darbus,” viņa norāda.

Pagājušajā gadā bijusi ideja pārkrāsot tiltiņu margas, lai tās nebūtu norūsējušas, taču viss atdūries pret saskaņojumiem ar arhitektiem un māksliniekiem, jo Ķemeru parks ir kultūrvēsturisks piemineklis. Parka senās godības atgūšanai ir izstrādāts īpašs projekts, taču tā realizēšanai pašvaldībai nav pieticis naudas. Māris Dzenītis stāsta, ka bez ES fondu atbalsta pašvaldībai nav pa spēkam rekonstruēt Ķemeru parku, kur izmaksas lēšamas trīs miljonu latu apmērā.

Jūrmalas dome nopietni cīnījusies, lai nākamajā Eiropas finanšu plānošanas periodā veselības tūrisms tiktu atzīts par prioritāru un atbalstāmu nozari. Tāpat izcīnīts, ka tūrisma likumā iestrādāta sadaļa par kūrortiem un pilsētām ir iespēja iegūt kūrortpilsētas statusu, kas ļauj noteikt vietas, kur tiks attīstīti spa objekti un dod investoriem pārliecību, ka kūrorta pakalpojumi būs pašvaldībai svarīgi un Jūrmala netiks pārvērsta par Rīgas guļamrajonu. Tomēr tas vēl nedod pārliecību, ka izdosies atrast pircēju Ķemeriem, saka par investora piesaisti atbildīgās iestādes Latvija investīciju un attīstības aģentūras vadītājs Andris Ozols.

Ir uzrunāti investori no Krievijas, Rietumeiropas, Kazahstānas, pat Ķīnas un citām valstīm. Tomēr pārāk lielas cerības uz to, ka izsolē atradīsies pircējs Ozols neliek. „Galvenā interese ir par pašu Ķemeru sanatorijas ēku, kas darbotos kā atslēgas elements visa kompleksa attīstībā,” norāda Ozols.

Galvenais apgrūtinājums piesaistīt kūrorta pakalpojumu sniedzēju ir neskaidrās īpašuma attiecības, jo Ķemeru minerālūdens urbumi nepieder Sanatorijas ēkas īpašniekam un netiek arī piedāvāti izsolē. Maksātnespējas administrators Ainārs Kreics uzskata, ka arī viņam būs jāveic nopietns investoru uzrunāšanas darbs, bet jau tajā brīdī, kad būs skaidrs par izsoles termiņu.

Maksātnespējas administrators bija spiests nodarboties ar objekta iekonservēšanu, jo nepabeigtais nams neizturēja šīs ziemas sniega segu, kas piepildīja vestibilu ar ūdeni un lika iebrukt griestiem. Izstaigājot sanatorijas iekštelpas, var redzēt, ka restaurācija veikta ar īpašu rūpību un tās vietas, kuras ir pabeigtas, tiešām izskatās glauni un lepni. Arī vienīgais iekārtotais numuriņš liecina, ka īpašnieks bija plānojis ļoti smalku viesnīcu turīgiem klientiem. Diemžēl naudas trūkuma dēļ arābu investoram „Ominasis Latvia” nācās atteikties no skaistajām iecerēm un tagad valstij kopā ar maksātnespējas administratoru jāmeklē iespējas atrast jaunu saimnieku.

Tikmēr blakus esošā „Jaunķemeru” sanatorija turpina attīstīties par saviem līdzekļiem, allaž ir ļaužu pilna. Sanatorijas direktora vietniece Elīna Malkiela stāsta, ka pārsvarā orientējas uz vietējiem klientiem, bet gadās, ka atbrauc arī ārvalstu viesi. Nekādu valsts vai pašvaldības atbalstu „Jaunķemeri” neesot izjutuši.

Iespēju tikt pie kūrorta pilsētas statusa plāno izmantot arī Liepāja, kurā ir unikāli termālie ūdeņi un dūņas, kuras pašlaik tiek izmantotas Liepājas slimnīcas rehabilitācijas nodaļā. Liepājas tūrisma attīstības centra vadītāja Ieva Hmeļevska stāsta, ka pieteikšanās kūrortpilsētas statusam liek nopietni sakārtot pilsētas attīstības dokumentus.

Piesaistīt tūristus Liepājas kūrorta pakalpojumiem pagaidām nav jēgas, jo paši vietējie tos izmanto uz pilnu slodzi. Tādēļ būtu jāveic vēl papildu urbumi un jāattīsta jauni uzņēmumi, kas Liepājas dabas bagātību pārvērstu veselības tūrismā.

Tā kā nākamajā ES naudas plānošanas periodā arī veselības tūrisms ir iekļauts kā prioritāra nozare, vairākas pašvaldības cer, ka ar Eiropas struktūrfondu palīdzību Latvijai izdosies atgūt Baltijas kūrorta pērles statusu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti