Vispārējā Eiropas Savienības taupības laikā cietis arī Kohēzijas fonds, kas nākamajos septiņos gados būs mazāks, tomēr vairāk nekā 300 miljardi eiro būs pieejami dažādiem Eiropas un vispirms jauno dalībvalstu reģioniem, lai ieguldītu savā attīstībā. Tā galīgi un pilnīgi šonedēļ sesijā Strasbūrā balsojis Eiropas Parlaments, norādot, ka nākamajos gados, lai iegūtu šo naudu, dalībvalstīm nevajadzēs lauzīt galvu par tik lielu birokrātiju kā iepriekš. Nauda no Kohēzijas fonda būs iegūstama arī transporta un enerģētikas savienojumiem, māju siltināšanai, atjaunojamās enerģijas iecerēm, vides projektiem un tamlīdzīgi.
Latvijai ir viena no tā sauktajām kohēzijas valstīm, proti, kura saņem vairāk no Eiropas budžeta nekā tajā iemaksā. Arī pēc kopīgiem Baltijas pūliņiem šo līdzekļu apjomu palielināšanu no vecās Eiropas izlūgties neizdevās. Taču, kā saka Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, labi tas, ka Latvijai izdevies saglabāt kohēzijas finansējumu kā iepriekšējā periodā, proti, ap 4,7 miljardiem eiro jeb 3,3 miljardiem latu. Laikā, kad visās pozīcijas Eiropa ir griezusi un uzskata, ka būtisks ieguvums ir tas, ka no kohēzijas naudas arī Latvija varēs smelties tādiem lielajiem projektiem, kā, piemēram, „Rail Baltica" dzelzceļa savienojumam ar pārējo Eiropu.
„Pēc pārrēķinātās summas, iekļauti 11,3 miljardi eiro transporta projektiem, pamatā dzelzceļiem, tai skaitā „Rail Baltica", kurā var līdzfinansēt no šīs naudas līdz 85% no izmaksām. Tā ir cita situācija, jo iepriekš varēja saņemt līdzfinansējumu līdz 25%," saka Roberts Zīle.
Savukārt parlamentāriete Sandra Kalniete uzskata, ka kohēzijas jautājumiem, atšķirībā, piemēram, no zemniekiem, pietrūka akciju Briselē.
Ļoti neaktīva bija nozares, NVO un profesionālo asociāciju līdzdalība šajā procesā. Viņiem bija jābūt šeit vairāk, jo parlamenta līdzlemšanas tiesības ir stipri pieaugušas. Paraugs ir Latvijas [aktīvie] lauksaimnieki," norāda Kalniete.
Jau vēstīts, ka Eiropas Parlaments šonedēļ balsojumā galīgi apstiprināja Eiropas Savienības septiņu gadu budžeta periodu 2014. - 2020. gadam, dodot galīgo „jā" vārdu arī lauksaimniecības finansējumam, Kohēzijas fondam, Sociālajam fondam un visām citām Eiropas naudas maka sadaļām. Plānojams, ka nākamais gads būs kā pārejas periods, kad visus šos jaunumus ieviesīs dzīvē un pilnībā jaunā budžeta apgūšana sāksies 2015. gadā.
