Ārpus Rīgas

LR korespondente Inga Ozola par lietus postījumiem Kurzemē

Ārpus Rīgas

Laikraksta "Stars" žurnāliste Inese Elsiņa par Cesvaines skolu, kurai aprit 10 gadi

Latvija nepiekrīt mencu kvotas samazinājumam nākamgad

Latvija nepiekrīt mencu kvotas samazinājumam nākamgad

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Zemkopības ministrija nepiekrīt Eiropas Komisijas priekšlikumam nākamgad samazināt austrumu mencu nozveju par 28%. Ministrijas ieskatā nav informācijas, ka šīs sugas krājums ir ļoti krasi pasliktinājies, lai piemērotu tik lielu samazinājumu, kas vietējiem mencu zvejniekiem radīšot lielus zaudējumus. Savukārt Pasaules Dabas fonds vērš uzmanību, ka EK balstās uz Eiropas jūras zinātnieku padomes ieteikumiem un kvotu samazina piesardzības dēļ, lai atsevišķas zivju sugas nākotnē neizzustu pilnībā.

Liepājas ostā uz zvejas kuģa ‘’Briedis’’ iztaujātais mencu zvejas uzņēmuma ‘’Ervils’’ pārvaldnieks Aleksandrs Kvartenoks norāda, ka ar šo zivju sugu bijušas problēmas, taču, ikdienā braucot jūrā, novēro mencu populācijā pozitīvas izmaiņas. Viņš atzīst, ka Baltijas jūras zvejniekiem nozvejas kvotas mazināšana par teju 30% krietni mainītu ikdienu, jo jau līdz šim piecus gadus mencu kvotas pakāpeniski samazina, bet iepirkuma cena tā arī nav mainījusies – ap 1,40 eiro kilogramā. Arī zvejnieku interesēs nav mencu izzušana.

''Katru gadu ir piedāvājums austrumu jeb mūsu jūras puses mencu nozveju samazināt. Piemēram, pagājušajā gadā jau samazināja par 25%, nekas patīkams tas nav. Ja šis cipars vēlreiz mazināsies, tad es nezinu, kā būs izdzīvot. Mums jau tā zvejnieku flotē palicis maz, vidējais vecums ir 55 gadi. Jaunatne nenāk. Ja nav perspektīvas - kas nāks uz šejieni? Ko mēs redzam? Mēs redzam, ka mencu apjoms jūrā pieaug, bet zinātnieki strādā ar divgadīgiem datiem... Pirms diviem gadiem tiešām bija pagrūta situācija, bet nu jau otro gadu mencu apjoms jūrā zvejniekiem ir ekonomiski izdevīgāks, nav vairs jāsagrabina pa pustonnai pa dienu, kā kādreiz, tagad var normāli noķert [zivis].

Ko es pateikšu - zinātnieki strādā ar novecojušiem datiem,'' pārliecināts ir Aleksandrs Kvartenoks.

Priekšlikumu par zvejas iespējām Eiropas Komisija dalībvalstīm nosūta ik gadu. Zemkopības ministrija tik lielam kvotas samazinājuma priekšlikumam šogad nepiekrīt, turklāt reģiona zinātnieki par mencu populācijas krīzi nerunā. Konkrētus zaudējumus tautsaimniecībai ministrija gan pagaidām nelēš, jo vēlas sagaidīt gala diskusiju Eiropā par šo jautājumu, stāsta ministrijas Zivsaimniecības departamenta pārstāvis Ričards Derkačs:

''Mencu nozvejas samazinājums ir visnepieņemamākais mums, jo komisija to piedāvā darīt par 28% mencai tieši Baltijas jūras austrumu zvejas rajonā, kur visvairāk zvejo tieši Latvijas zvejnieki. Mūsuprāt, tam vienkārši nav pamata, un tas nav ministrijai emocionāls lēmums, pie tā ir strādājuši arī vietējie zinātnieki, kas atbild par zvejas krājumu novērtējumu Baltijas jūrā. Taču

diskusija par to notiks 9. vai 10. oktobrī Luksemburgā, tradicionāli to apstiprina Eiropas Savienības Ministru padomē.''

Tāda pati situācija ir ar priekšlikumu zušu zvejas aizliegumam, kuru arī Latvija pagaidām aicina apturēt un par to vispirms vienoties iesaistīto dalībvalstu līmenī. Savukārt Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Elīna Kolāte norāda, ka noteikt konkrētu mencu populāciju ir teju neiespējami, bet nav arī īsti pamatojuma apšaubīt Eiropas Jūras zinātnieku padomes bažas par sugu populāciju samazināšanos.

''Ir izpētīts, ka kopš 90. gadu sākuma līdz šim brīdim mencu izmēri dažādos vecumos ir sākuši mainīties. Ja iepriekš vidējais nārstojošas zivs izmērs bija 40 cm, tad tagad tie ir vien 20 cm. Zinātniekiem ir svarīgi zināt ne vien, cik daudz kilogramu vai tonnu zivju mums ir, bet arī noteikt to vecuma struktūru, lai paredzētu, kad, kura daļa varēs nārstot un attiecīgi cik lielas zivis var zvejot vai nevar. Šobrīd valda liels juceklis saistībā ar sugu populāciju noteikšanu, un tāpēc Eiropas Komisija ar šiem samazinājumiem vienkārši ievēro piesardzības principu.

Vēl aktuālāks ir zušu zvejas aizliegums, jo tur gan ir konkrēti dati, ka zušu populācija ļoti samazinās – salīdzinot ar to, kas bija pirms 30 gadiem, mums ir palikuši 2-3%.''

Latvijā tieši ar mencu zveju nodarbojas 13 uzņēmumi. Pret mencu nozvejas samazinājumu nākamgad teju 30% apmērā Baltijas jūrā iebilst arī Lietuva. Tādēļ vēl pirms lielās diskusijas Ministru padomē plānota arī Baltijas valstu sanāksme, kur šo jautājumu pārrunās.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti