Sadaļas Sadaļas

Latvijā faktiskā bezdarba līmenis 1. ceturksnī pieaudzis līdz 8,1%

Faktiskā bezdarba līmenis Latvijā šā gada 1. ceturksnī bija 8,1%, 2021. gada 1. ceturksnī  liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,2 procentpunktiem, bet gada laikā – par 0,5 procentpunktiem.

Avots: CSP

Šā gada 1. ceturksnī bija 74,7 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 0,4 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 0,9 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

2020. gada 4. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (7,9%) bija par 0,6 procentpunktiem augstāks nekā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējais rādītājs (7,3%). 2021. gada 1. ceturksnī Latvijā bija augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā tas bija 7,1%, bet Lietuvā – 7,5%.

Avots: CSP

Mazāk ilgstošo bezdarbnieku

Viedokļi

Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists:

Bezdarba pieaugums jau iepriekš bija gaidāms, un par to liecināja arī reģistrētā bezdarba kāpums, kas marta beigās sasniedza 8,2%. Tomēr ziemas mēnešos sezonāls bezdarba kāpums notiek katru gadu un ne viss bezdarba pieaugums ir saistīts ar Covid-19 pandēmijas ietekmi, un bezdarbs pirmajā ceturksnī Latvijā bija zemāks nekā Covid-19 pandēmijas pirmajā vilnī, kad tas sasniedza 8,6%.  

Darba tirgū kopumā Latvijā gan šobrīd ir vērojama paradoksā situācija. Bezdarbs ir pieaudzis, tomēr atbildēt uz jautājumu, cik liels ir faktiskais bezdarbs, ir grūti, jo ekonomiskā aktivitāte ir mākslīgi ierobežota, un daudzi strādājoši saņem dīkstāves pabalstus. Piemēram, šī gada februārī Latvijā vairāk nekā 60000 cilvēki saņēma dīkstāves pabalstus. Tādēļ ir skaidrs, ka patieso bezdarba līmeni un pandēmijas ilgtermiņa ietekmi uz darba tirgu būs iespējams novērtēt tikai pēc dažādo ierobežojumu atcelšanas. 

Labā ziņa ir tā, ka bezdarbs aprīlī un maijā ir sācis samazināties, un maija otrajā reģistrētais bezdarbs jau ir noslīdējis līdz 7,6%. Relatīvi augstais bezdarba līmenis joprojām pamatā ir saistīts ar ierobežojumiem viesnīcu, ēdināšanas un izklaides, kā arī atsevišķu citu individuālo pakalpojumu nozaru darbībai. Un šī Covid-19 krīzes nevienlīdzīgā ietekme uz ekonomiku izskaidro arī to, kādēļ jauniešu un sieviešu bezdarbs ir pieaudzis ievērojami vairāk nekā vīriešu bezdarbs.

Tomēr, neskatoties uz bezdarba kāpumu, kā liecina mūsu klientu dati, apjomīga valsts atbalsta rezultātā iedzīvotāju ieņēmumi ir pat pieauguši un mājsaimniecības, kā arī uzņēmumi strauji uzkrāj līdzekļus. Februārī mājsaimniecību uzkrājumi Baltijā bija 15-22% lielāki nekā pirms pandēmijas sākuma, savukārt Latvijā iedzīvotāju uzkrājumi bankās 2020. gadā ir auguši par aptuveni 1 miljardu eiro. Šie papildus uzkrājumu veido ievērojamu potenciālu resursu atliktajam patēriņam gan pakalpojumu, gan tirdzniecības nozarēs. 

Šobrīd arī Latvijā vakcinācija pret Covid-19 ir uzņēmusi apgriezienus. Tas ļauj plānot tālāku ierobežojumu mazināšanu un pakalpojumu nozaru atvēršanu, kas veicinās gan ekonomikas atkopšanos, gan bezdarba tālāku kritumu. Pēc manām prognozēm, šī gada otrajā pusē bezdarbs Latvijā varētu noslīdēt līdz 7%. Savukārt nākamgad, visticamāk, bezdarbs sasniegs pirms Covid-19 pandēmijas līmeni. Vienlaikus uzņēmēju aptaujās jau šobrīd sāk parādīties grūtības atrast darbiniekus un tas liek domāt, ka jau tuvākajā laikā jau atkal būs ļoti aktuāls jautājums par darbinieku trūkums. To vēl vairāk pastiprinās gaidāmās ES fondu investīcijas būvniecībā.

2021. gada 1. ceturksnī 39,7 tūkstoši bezdarbnieku bija bez darba līdz 5 mēnešiem. Tas ir par 0,3 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, bet par 0,5 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. 14,6 tūkstoši bija bez darba 6–11 mēnešus. Šo personu skaits ir palielinājies, salīdzinot ar pagājušā gada 1. ceturksni (par 1,6 tūkstošiem), bet samazinājies, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni (par 1,2 tūkstošiem).

1. ceturksnī bija 20,4 tūkstoši ilgstošo bezdarbnieku – par 0,9 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 0,2 tūkstošiem mazāk nekā 2020. gada 4. ceturksnī.

1. ceturksnī ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 27,3% – tikpat, cik iepriekšējā ceturksnī. Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, tas ir samazinājies par 1,4 procentpunktiem.

Jauniešu bezdarbs

2021. gada 1. ceturksnī jauniešu (15–24 gadi) bezdarba līmenis bija 16,3%, kas ir par 1,5 procentpunktiem augstāks nekā pirms gada un par 5,0 procentpunktiem augstāks nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 0,5 tūkstošiem, bet palielinājies par 2,3 tūkstošiem, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni.

1. ceturksnī starp visiem bezdarbniekiem 11,4% bija jaunieši. To īpatsvars gada laikā samazinājies par 0,8 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – palielinājies par 3,2 procentpunktiem.

1. ceturksnī 30,4% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i. bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 69,6% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.

Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji

2021. gada 1. ceturksnī trešdaļa (33%) jeb 457,4 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, t.i. nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 31,2 tūkstošiem jeb 7,3%, bet gada laikā – par 39,8 tūkstošiem jeb 9,5%.

1. ceturksnī 7 tūkstoši jeb 1,5% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Salīdzinājumam gadu iepriekš tādu bija 3%, bet 2020. gada 4. ceturksnī – 2,5%.

2021. gada 1. ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4,2 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,3 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, savukārt vecuma grupā no 15 līdz 89 gadiem – 4,6 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8,2 tūkstošus iedzīvotāju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt