Kaut ziņas, ka Krievijas veterinārās uzraudzības dienests uzņēmuma "Rānda" ražotajās šprotēs atklājis paaugstinātu dioksīna līmeni, konservu ražotnē darbs pagaidām nešķiet traucēts, darbinieki cītīgi ver uz iesmiem reņģes, darbinieces ver uz iesmiem reņģes, kuras drīzumā plānots kūpināt. Citā cehā tās jau tiek kārtotas kārbiņās, lai pēcāk apstrādātu ar eļļu, aizvākotu un gatavotu sūtīšanai pie klientiem.
SIA "Rānda" valdes loceklis Oskars Grosmanis rāda alkšņa šķeldu, sakot: „Šis, nu, ir tas lielais pasaules bieds, par ko šobrīd tiek sacelta tā ažiotāža un no kā veidojas tas saucamais benzopirēns." Alkšņa šķelda tradicionāli tiek izmantotas šprotu kūpināšanā.
Pēc Grosmaņa teiktā, no benzopirēna klātbūtnes tradicionāli ražotās šprotēs iztikt nevar. Šī viela krietni lielākā apjomā ir klāt arī teju visiem uz oglēm vai eļļā gatavotajiem ēdieniem.
„Rāndas" vadītājs stāsta, ka kvalitātes kontrole uzņēmumā ir ļoti stingra un produkcija ik reizi tiek testēta uzņēmuma laboratorijā. Tās kvalitāti apliecinājuši arī daudzie diplomi un zelta medaļas kas iegūti dažādās Krievijas un NVS valstu pārtikas produktu izstādēs.
Krievija ir uzņēmuma lielākais noieta tirgus: no 10 miljoniem gadā saražoto konservu iepakojumu Krievijas tirgū tiek pārdoti 70%. Tādēļ jebkuras ziņas par iespējamām problēmām tiek uztvertas nopietni.
Pagaidām gan satraukumam pamata neesot. „Šodien sazinājos ar mūsu pārstāvjiem Krievijā, kuri saka - dodiet produkciju,” stāsta Grosmanis.
Lai arī pagaidām nekādi tirdzniecības ierobežojumi pret "Rāndu" nav noteikti, ja tādi radīsies, sekas uzņēmumam, kurā strādā teju 200 Rojas un Valdemārpils apkārtnes iedzīvotāju, var būt neprognozējamas. „Tā mums būtu zināmā mērā katastrofa. Ja mums aiztaisītu tirgu, tas mums nenoliedzami radītu problēmas. Bet es ceru, ka līdz tādam absurdam nenoies, jo lai nu kā ietu, mēs tās normas ievērojam,” saka uzņēmējs.
Par iespējamajām problēmām Krievijas tirgū Grosmanis pauž neizpratni. Savu pārbaudi nav pieteicies arī Latvijas Pārtikas un Veterinārais dienests, kuram produktu kvalitātes pārbaude būtu jāveic pēc Krievijas kolēģu pieprasījuma.
Uzņēmuma vadītājs gan noliedz, ka šādi Krievijas dienests varētu rīkoties, lai aizstāvētu savus ražotājus, jo pieļaujamais benzopirēna līmenis šprotēs ir vienāds gan Latvijas, gan Krievijas ražotājiem. Tai pat laikā netiek noliegta lobija iespējamība no tiem iekārtu ražotājiem, kuru tehnoloģijas ļauj gatavot produktus bez benzopirēna piejaukuma.
Pēdējais liegums Krievijā pārdot Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumu šprotes bija 2006.gadā. Vai aizliegums skars Rāndas produkciju, tam sekosim šonedēļ.
Jau ziņots, ka Krievijas pārtikas uzraudzības dienests paziņojis, ka atradis cilvēkiem bīstamo vielu benzopirēnu Latvijas SIA „Rānda” ražotajās šprotēs. Krievijas pārtikas uzraugi nolēmuši pastiprināti kontrolēt „Rānda” ražoto produkciju, kā arī brīdinājuši atbildīgos dienestus, lai bīstamo vielu saturošā produkcijas partija nenonāktu pārdošanā.
"Rānda pagaidām oficiālo vēstuli no Krievijas dienesta nav saņēmusi, tāpat uzņēmums nav informēts, ka tā ražojumiem noteikti importa ierobežojumi.
