Jau gandrīz nedēļa ir pagājusi kopš brīža, kad, atbildot uz Eiropas Savienības (ES) ieviestajām sankcijām, Krievija ieviesa savas pretsankcijas. Faktiski tika aizliegts importēt lielu daļu ES valstīs, ASV, Kanādā, Norvēģijā un Austrālijā ražoto pārtikas produktu. Kopš pirmās dienas Krievijas valdības pārstāvji un daži nozaru eksperti prognozēja, ka valstī sāks celties pārtikas produktu cenas. Vienlaicīgi valdība arī skaidri lika noprast, ka asi vērsīsies pret jebkuru, kurš šajā situācijā mēģinās spekulēt.
Tā vien liekas, ka Krievijas valdības sākotnējās prognozes ir sākušas piepildīties. Kā ziņo izdevums „Kommersant”, atsevišķi piegādātāji pacēluši cenas, piemēram zivju produkcijai, par 20%. Daudzi ražotāji par savu produkciju sākuši prasīt priekšapmaksu.
Laikraksts „Novaja Gazeta” informē, ka Krievijas reģionos strauji sākušas pieaugt pārtikas produktu cenas, piena produktiem sadārdzinoties aptuveni par 12%, bet gaļas produktiem - par 15%.
Vienlaicīgi tiek norādīts, ka cenas ceļas ne tikai importa produktiem, bet arī vietējiem ražojumiem, kā arī no muitas savienības ietilpstošās Baltkrievijas.
„Nezavisimaja Gazeta” aprēķinājusi, ka galveno embargo slogu uz saviem pleciem nāksies iznest nabadzīgākajiem sabiedrības slāņiem, kas pārtikai tērē aptuveni 40% no saviem ienākumiem. Turīgākajam iedzīvotāju slānim šis līmenis ir aptuveni 20%.
Lai arī nevienam nav šaubu par to, ka Krievijas ekonomikai gaidāmas grūtas dienas, ne visi eksperti ir pārliecināti, ka ekonomika sabruks. Kā prognozē finanšu analītiķi no "Reiffeisen research", inflācija Krievijā no līdz šim prognozētajiem 6% varētu pieaugt par vēl aptuveni 3%. Savukārt izdevuma „Forbes” apskatnieks Marks Adamonis ir pārliecināts, ka tiem ārvalstu ekspertiem, kuri prognozē Krievijas ekonomikas sabrukumu sankciju dēļ, nav taisnība. Adamonis atgādina, ka, lai arī ekonomikas rādītāji pēdējā laikā nav bijuši spīdoši, tie nav arī bijuši katastrofāli un, lai arī neliela, izaugsme tomēr ir novērojama.
Pašreizējā situācijā Krievija ļoti aktīvi meklē valstis, kuras varētu piegādāt tai produktus, kuru iztrūkums ir radies pašas ieviestā embargo dēļ. Visaktīvāk uz jauno tirgu skatās vairākas Latīņamerikas valstis, tostarp Brazīlija, Čīle un Ekvadora.
ES gan gatavojas uzsākt dialogu ar šīm valstīm, aicinot tās neizmantot radušos krīzes situāciju, lai gūtu vieglu peļņu. Vienlaicīgi Eiropas amatpersonas gan atzīst, ka panākt šo valstu piekrišanu šajā jautājumā faktiski nav iespējams. Arī Ekvadoras prezidents paziņojis, ka neviens viņam nedrīkst norādīt, ar kuru valsti tirgoties, ar kuru nē.
Kārtējo reizi visai savdabīgu pozīciju ir ieņēmis arī Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko. No vienas puses, baltkrievu lauksaimniekiem ir radušās jaunas produkcijas tirdzniecības iespējas, taču no otras puses Baltkrievija, tāpat kā Kazahstāna, negatavojas atbalstīt Krieviju un ieviest līdzīgas sankcijas pret ES.
Lukašenko arī paziņojis, ka Baltkrievija darīs visu iespējamo, lai novērstu aizliegto preču tranzītu caur savu valsti uz Krieviju. Žurnālisti gan noskaidrojuši, ka jau tagad Baltkrievijā novērojami dažādi veidi, kā apiet sankcijas un gūt vieglu peļņu.
Tiek ziņots gan par Eiropas produktu ievešanu ar autobusiem no Lietuvas vai Polijas, gan par nelielu veikalu aktivizēšanos pierobežā ar Krieviju, gan par baltkrievu uzņēmēju sadarbības pastiprināšanos ar Eiropas sadarbības partneriem. Tādējādi, ja arī Krievijā nebūs iespējams nopirkt Spānijā, Vācijā vai Baltijas valstīs ražotus gaļas, piena vai zivju produktus, ļoti iespējams, ka šie paši produkti tomēr Krievijas tirgu sasniegs. Tikai ar baltkrievu marķējumu.
