Sadaļas Sadaļas

Komunistiskās Ķīnas ekonomikas modelis – bieds vai piemērs?

Kaut gan Ķīnas valdošās Komunistiskās partijas ideoloģija saistās ar marksisma un ļeņinisma tradīciju, jau vairākas desmitgades drīzāk runa ir par Ādama Smita kapitālismu sociālistiskās komandekonomikas grožos. Par spīti Rietumu analītiķu bažām, ka padebešu impēriju gaida pārkaršana un ekonomikas krahs, centrālās varas rūpīgi kontrolēta tirgus atvēršana nodrošinājusi ilgstošu, stabilu izaugsmi. 

Biedinājumus no kraha pamazām nomaina jautājums – vai Ķīna ir atklājusi tādu ekonomikas recepti, kas nodrošina stabilu un strauju izaugsmi, sargājot no krīzēm?

Šonedēļ savu jauno un ambiciozo mūsdienu zīda ceļa tirdzniecības politiku Ķīnas līderis Sjī Dziņpins popularizēja Latīņamerikā.

"Mums vajag ciešākus sakarus, vairāk investīciju infrastruktūrā un tirdzniecībā, tāpēc šī iniciatīva tiek apsveikta. Kopā strādājot, abas puses var sasniegt abpusēji izdevīgus globalizācijas procesa augļus," sacīja Čīles ārlietu ministrs Heraldo Munjess.

Ķīnas IKP izaugsme

2012.gadā – 7,85%

2013.gadā – 7,75%

2014.gadā – 7,2%

2015.gadā – 6,9%

2016.gadā – 6,68%

2017.gadā – 6,8%

Ķīnas sadarbības projektiem gan ir kāda īpatnība. Nauda nekad netiek dāvināta, bet gan aizdota, turklāt nemaz ne lēti, secina amerikāņu pētnieki. Saviem tuvākajiem kaimiņiem Ķīna izmanto Āzijas investīciju banku, darot pieejamus simt miljardus dolāru. Nabadzīgākās reģiona valstīs Ķīnas uzņēmumi meklē vēl lētāku darbaspēku nekā pašmājās.

 

Turklāt Ķīnas globālās ambīcijas īpašu uzmanību piesaista pat Āfrikā. Pekina deklarējusi, ka līdz 2025. gadam investēs šajā kontinentā vairāk nekā triljonu ASV dolāru. Jau tagad tur strādā vismaz miljons ķīniešu uzņēmēju. Turklāt runa nav tikai par naudu. Pērn Ķīna atvēra savu pirmo militāro bāzi ārvalstīs Austrumāfrikas valstī Džibuti.

"Ja mēs raugāmies uz četrām izaugsmes desmitgadēm, ļoti nozīmīgs priekšnosacījums ekonomiskajam brīnumam ir labi kontrolēta sociālā un politiskā stabilitāte. Ja tā nodrošināta, tad var pieļaut eksperimentus politiskajā pārvaldē, eksperimentēt ar dažādu sociālo organizāciju iesaistīšanu, kā arī nodrošināt sabiedriskos pakalpojumus un cīnītos ar nevienlīdzību. Tas ir pievilcīgs modelis citām valstīm," uzskata Fudaņas universitātes profesors Čunrongs Liu.

Pierādījumi tam, ka šāda sistēma nes augļus ir kā uz delnas jebkuram, kurš iepazinis Ķīnu pirms gadu desmitiem un redz to tagad.

Tomēr arī Ķīnas modelis nav bez problēmām, un Pekina ir gatava to atzīt. Vienpartijas funkcionāru sistēma radījusi labu augsni plašai korupcijai, pret kuru gan pasludināta nežēlīga cīņa. Urbanizācijas straujie apjomi noveduši pie sociālām problēmām piesārņotās pilsētās, bet Starptautiskā cilvēktiesību organizācija “Human Rights Watch” ziņojumā 2018. gadam atgādina, ka par ekonomisko brīnumu tiek maksāta augsta cena.

"Ķīnas valdība veikusi intensīvāko vēršanos pret disidentiem šīs paaudzes laikā. Un tas bijis iespējams, jo lielākā daļa valdību vairāk uztraucas par kontraktu parakstīšanu ar Ķīnas valdību," akcentēja "Human Rights Watch" izpilddirektors Kenets Rots.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt