Kokaudzētavas nespēj nodrošināt pieprasījumu pēc koku stādiem

Līdz ar mežu stādīšanas apjomu palielināšanos Latvijā sāk trūkt koku stādu. Iemesli tam ir dažādi – gan tas, ka šobrīd mežsaimnieki apvienojas kooperatīvos un mērķtiecīgi strādā pie mežu atjaunošanas, gan arī tas, ka ļaut dabīgi mežam atjaunoties kļūst mazāk populāri par tā stādīšanu. Jau šobrīd, kad stādu audzētavas strādā ar maksimālo jaudu, bez rezervācijas pie koku stādiem nav iespējams tikt ātrāk par nākamā gada rudeni vai pat 2020. gada sākumu.

Kokaudzētavas nespēj nodrošināt pieprasījumu pēc koku stādiemRūdolfs Krieviņš

    Latvijā gadu no gada koku stādu patēriņš ir bijis stabils – tie ir no 45 līdz 50 miljoniem stādu.  Aptuveni tik daudz stādu arī Latvijas audzētāji ik gadu atvēl pašu tirgum. Bet, ja kādu iemeslu dēļ stādu vajag vairāk – rodas situācija, kad tos tik ātri nav iespējas iegūt. Latvijā lielākais meža stādu audzētājs ir ''Latvijas Valsts meži". Stādu audzētavas direktors Guntis Grandāns stāsta, ka šobrīd pieprasījums pēc koku stādiem ir lielāks. Viens no iemesliem, ko redz Grandāns, ir mazo meža īpašnieku skaita samazināšanās:

    ''Tā saucamie mazie īpašumi vai nu tiek apvienoti kādā liekākā īpašumā, kad lielāks meža īpašnieks uzpērk mazos, tas ir viens. Otrs, kas ļoti strauji attīstās - pēdējos pāris gados it īpaši -, tā ir kooperācija. Un tur tas viss process notiek ļoti strauji.''

    Otrs lielākais stādu audzētājs Latvijā ir ''Rīgas meži''. „Tāds mirklis ir iestājies, jā, ka mēs nevaram to visu pieprasījumu nodrošināt, kāds ir Latvijas tirgū,” stāsta kokaudzētavas vadītājs Māris Druvaskalns. Viņš saka, tas tādēļ, ka

    mežsaimnieki sapratuši – lai būtu kvalitatīva koksne, arī stādiem tādiem ir jābūt.

    ''Nevis cerēt, ka tur no kaimiņa bērza iebirs kaut kāda sēkla un tad viņš tur lēnu garu, ar kārkliem kaujoties, atjaunosies. Un tad tas rezultāts ir, kāds ir. Un arī Eiropas Savienības subsīdijas lauksaimniecības zemes apmežošanai ir devusi savu artavu, kas ir radījis tādu stādu deficītu un bedri tagad.''

    Deficītu ar Eiropas projektiem saista arī mežsaimnieks no Latgales – Artis Vaivods. Viņam pieder vairāk nekā 200 hektāri meža. Viņš saka – Eiropas projekti nav plānveidīgi sadalīti pa gadiem:

    ''Projektu izsludina, tad viņiem vajag divus, trīs gadus. Pēc tam Eiropas Savienības atbalsts beidzas, divus trīs gadus viņiem nevajag tos stādus, un sanāk pieprasījumus viļņveidīgs. Un cilvēki nesaprot, ka stādus izaudzēt ir mazliet sarežģītāk, nekā bulciņu izcept – sajauc mīklu, dažas stundas un gatava. Ar stādiem ir sarežģītāk.''

    Eiropas finansējumi tiešām pieejami dažādi – mežu atjaunošanai, ražīgāku koku šķirņu ieviešanai, arī lauksaimniecības zemes apmežošanai un citi. Lauku atbalsta dienesta speciālists Andis Grundulis gan norāda, ka projekti ir katru gadu un tie ir cikliski. Tomēr atzīst, ka stādu deficīts rodas:

    ''Šinī situācijā, jā, stādu izcelsmei ir jābūt zināmai. Un mums Latvijā atbilstoši stādi, līdz ar to veidojas kaut kādi īslaicīgi stādu deficīti. Pašlaik tie projekti - reizi gadā tiek vērtas vaļā kārtas, viņu iesniedz, bet viņš jau gada laikā var stādīt viņu. Līdz šim, es saprotu, meža īpašnieks vai lauksaimnieks šos stādus dabon. Jautājums ir, vai pieejami tieši tie stādi, kurus konkrētajā brīdī viņš grib.''

    Lielākais Latvijas mežniecības kooperatīvs ir mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība ''Mežsaimnieks''. Tā apvieno ap 300 mežsaimnieku ar kopējo mežu platību vairāk nekā 7 tūkstoši hektāru. Kooperatīva vadītājs Grigorijs Rozentāls atzīst – viņi jau laikus domā par stādu iegādi un nupat pasūtījuši vienu miljonu stādu, kurus sastādīs šoruden un nākamajā pavasarī.

    ''Kokaudzētavām kaut kā ir jātrāpa uz to pieprasījumu, un vienmēr tas nav iespējams. Šopavasar stādu bads izskatījās milzīgs, tad iesākās sausais pavasaris, kas daudzus stādīšanas pasākumus anulēja, jo vienkārši bija par sausu, un beigās stādi palika pāri. Bet

    par stādu pieejamību mežu īpašniekiem ir jādomā laikus, jādodas uz kokaudzētavām un jāslēdz līgumi. Tikai tad tu vari būt patiesībā patiešām drošs, ka tavi stādīšanas plāni neatdursies pret to, ka nav stādu,'' klāsta Rozentāls.

    Šobrīd Latvijas mežu stādu audzētāji ir sasniegušu maksimālo apjomu. ''Valsts mežiem'' tie ir vairāk nekā 50 miljoni stādu – puse gan tiek iestādīti atpakaļ valsts mežos, bet otra puse nonāk tirgū. Tomēr arī tirgus daļu sadala starp Latviju un eksportu – atkal uz pusi. Tāpēc reāli Latvijā nonāk tikai padsmit miljoni ''Valsts mežu'' stādu. Lai gan cenas eksportam ir tādas pašas kā Latvijā – aptuveni 20 centi par stādu -, eksports tik un tā ir izdevīgs, saka Grandāns no ''Latvijas Valsts mežiem'':

    „Tur darbojas ilgtermiņa saistības, mums ir līgumi uz trijiem, četriem gadiem.”

    ''Latvijas Valsts meži'' jau tagad slēdz līgumus par stādu piegādi nākamā gada rudenī vai pat tikai 2020. gada pavasarī. Līdzīgi ir arī ''Rīgas mežos''. ''Valsts meži'' gan plāno paaugstināt ražošanas jaudu jau līdz teju 70 miljoniem stādu gadā. Viņi cer, ka tad varēs pieprasījumu izpildīt.

    ''Mēs tā ceram, bet - ko var zināt - dzīve rādīs. Var jau būt, ka, attīstoties arī Latvijas privātajai mežsaimniecībai, vajadzēs vēl vairāk stādu. Nekur jau tas nav rakstīts, ka nebūs vairāk pieprasījums uz to brīdi,'' spriež Grandāns.

    To, ka bez audzēšanas apjomu pieauguma nevarēs iztikt, apliecina arī kooperatīva ''Mežsaimnieks'' vadītājs Rozentāls. Šobrīd mežu mākslīga atjaunošana un tā stādīšana kļūst ar vien populārāka un stādus vajadzēs vairāk:

    ''Visi ies un pirks stādus, tad viņu, protams, nebūs, jo mums nav pretī šī stādu audzēšanas infrastruktūra. Es varu kļūdīties par dažiem procentiem, bet zem 20% izcirtumu šodien tiek mākslīgi apmežoti, apstādīti ar stādiem. Un tas ir šausmīgi maz. Ja šo skaitu paliktu uz 30 vai 40 procentiem, stādu vienkārši nebūs.''

    Tātad intensīvāka mežu atjaunošana un apmežošana, kā arī mežsaimnieku apvienošanās ir devusi jaunu sparu mežu atjaunošanai Latvijā. Tomēr bez papildu stādu audzētavām pieprasījumu nav iespējams izpildīt.

    Mežsaimnieki arī neriskē stādus ievest, jo Latvijas stādi ir piemēroti tieši mūsu klimatam.

    Tomēr ne tikai pieprasījumus, bet arī laika apstākļi ietekmē tirgu. Tā, piemēram, šovasar, kad negaidīti jūnijā Kurzemē bija sals, ''Latvijas Valsts mežiem'' nosala 300 tūkstoši stādu. Ar tādu daudzumu varēja apstādīt aptuveni 100 hektārus priežu mežu.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti