Tiesa, politiķi neizslēdz iespēju, ka saistībā ar elektrības sadārdzināšanos varētu tikt izvēlēts arī mazāk radikāls risinājums - piemēram, mazturīgāko iedzīvotāju papildus atbalstīšana.
Lēmums par elektroenerģijas tirgus atvēršanu tikai pieņemts tikai pirms dažiem mēnešiem, un jau tobrīd enerģētikas tirgus eksperti visai precīzi prognozēja, ka pēc tirgus atvēršana attiecībā pret šobrīd subsidēto starta tarifu elektrības cena pieaugs par aptuveni 40 procentiem. Tomēr bažas par iedzīvotāju neapmierinātību politiķos radījušas nevēlēšanos uzņemties atbildību par iepriekš pieņemto lēmumu un tirgus atvēršanu uz vairākiem mēnešiem atlikt.
Premjeres Laimdotas Straujumas teiktais liecina, ka pēc konsultācijām ar Ekonomikas ministriju un valsts energokompāniju „Latvenergo” politiķi ir sapratuši, ka tirgus atvēršanas atlikšana kopējo situāciju īpaši neuzlabos, tāpēc varētu tikt meklēti citi risinājumi.
Viņa lūgusi informāciju, vai ir iespējams atlikt tirgus liberalizāciju un vai tas apturēs cenu kāpumu. Tāpat viņa plāno ar labklājības ministru Uldi Auguli un Ekonomikas ministriju apspriest iespējas kompensācijai. Arī ar finanšu ministru Andri Vilka jau runāts -
"ja būs nepieciešams papildus finansējums, tad mēs meklēsim budžetā papildus līdzekļus šīm kompensācijām, bet ir skaidrs, ka šie tarifi augtu vienalga”.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Jurijs Spiridonovs atturējās vērtēt politiķu ieceres. Tomēr viņš neslēpa, ka cenu kāpumu liberalizācijas atlikšana neapturēs, jo saskaņā ar likumu, „Latvenergo” jebkurā gadījumā būs jāvēršas pie regulatora ar jauniem tarifiem.
„Ja gadījumā ir tāda tiesiskā situācija, ka „Latvenergo” nedarbojas brīvajā tirgū, tad „Latvenergo” vēršas regulatorā,” skaidroja EM pārstāvis.
Savukārt „Latvenergo” valdes loceklis Uldis Bariss apstiprināja, ka arī regulētie tarifi būtu jāceļ līdz līdzīgam līmenim, kādi tie ir sagaidāmi atvērtajā tirgū.
„Gadījumā, ja mums būtu jāiet pie regulatora ar jaunu tarifu projektu, ja tirgus liberalizācija nenotiktu, pēc būtības, tās cenas [pieaugums] būtu tādā pašā līmenī. Tas arī ir tas, ko es deputātiem informēju, ka tirgus cenas līmenis jau pēc būtības atbilst tam līmenim, kādā būtu jānosaka regulētais tarifs,” skaidroja Bariss.
Ļoti kritisku vērtējumu par koalīcijas iecerēm neslēpj „Saskaņas centra” deputāts, bijušais Sabiedrisko pakalpojumu regulatora padomes loceklis Ivars Zariņš.
Viņaprāt, vispirms bija jābūt šajā nozarē skaidrai stratēģijai un, izejot no šīs stratēģijas, jānosaka konkrēti mērķi, konkrēti pasākumi, kā to īstenot. „Viens no tiem - tirgus liberalizācija. Par cik sajēgas mums nav, ko mēs gribam darīt ar šo nozari, līdz ar to, sekojot konjuktūrai, kaut kādiem apstākļiem, pēkšņi tiek izdomāts tāds vai cits pasākums. Un tikai pēc tam sāk domāt, kādu pienesumu tas dos. Nu tas ir atkal viens piemērs tam, kā mēs vadām savu valsti,” kritizēja Zariņš.
Elektrības tirgus cena pēc tirgus atvēršanas veidotu tikai aptuveni 20 procentus no elektroenerģijas gala cenas - savukārt pārējo apjomu veido pašas valsts regulētie sadales un pārvades tarifi, kā arī nodokļi, un maksājums elektrības ražošanas subsīdijām. Atliekot tirgus atvēršanu un cenšoties ierobežot tarifu, valsts sociālo problēmu risināšanu uzvels uz „Latvenergo” pleciem.
Savukārt Igaunijas uzņēmuma „Enefit” vadītājs Jānis Bethers uzsvēra, ka tirgus atvēršanas termiņa pārcelšana nekādā veidā neatrisinās tirgū pastāvošās problēmas.
Jau ziņots, ka nepilnus divus mēnešus pirms iepriekš noteiktā laika valdību veidojošās partijas pieļauj, ka uz nenoteiktu laiku varētu tikt atlikta elektrības tirgus liberalizācija.
Patlaban ir plānots, ka, sākot ar 1.aprīli, ikviens Latvijas iedzīvotājs varēs pats izvēlēties, kāda piegādātāja elektrību viņš varēs izmantot. Šāda kārtība izslēdz elektroenerģijas subsidēšanu tiem patērētājiem, kas to izmantoja mazos apjomos.
Pēc pilnīgas elektroenerģijas tirgus atvēršanas no 1.aprīļa Latvijas mājsaimniecībām elektroenerģijas izmaksas vidēji pieaugs par 7-12%. Elektroenerģijas tirgus pilnīga liberalizācija, tajā iekļaujot arī mājsaimniecības, ir paredzēta no aprīļa. Mājsaimniecību segments Latvijā veido 25% no kopējā valsts elektroenerģijas patēriņa.
