Ko Baltijas elektrības tirgus sinhronizācija dos patērētājiem?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Baltijas valstu enerģētikas tirgus savienošanai ar pārējām Eiropas valstīm piešķirti 720 miljoni eiro, no kuriem Latvijā plānots ieguldīt 100 miljonus eiro. Akciju sabiedrība “Augstsprieguma tīkls” norāda, ka atslēgšanās no Austrumu kaimiņiem ir paredzēta tā, ka gala lietotājs to neizjustu nedz tehniski, nedz tarifu pieaugumā. Bet kādēļ nepieciešami tik apjomīgi ieguldījumi, un ko Baltijas valstu elektrotirgus sinhronizācija dos patērētājiem?

ĪSUMĀ:

  • Baltijas elektrības tirgus savienošanai ar ES piešķirti 720 miljoni eiro.
  • Pašlaik Latvijas sistēma strādā paralēli ar Krievijas un Baltkrievijas sistēmām.
  • Latvijā ieguldīs 100 miljonus eiro sinhrono kompensatoru uzstādīšanai.
  • Iekārtas nepieciešamas, lai nodrošinātu frekvences stabilitāti, ko ietekmē vēja parki.
  • Pārslēgšanos no vienas sistēmas uz otru patērētāji neizjutīs.  
  • Elektroenerģijas pārvades tarifs varētu augt par 15%.
  • Tā gan ir neliela daļa no gala elektrības tarifa.
  • Turklāt vairāk varēs pirkt lētu elektroenerģiju no Ziemeļvalstīm.   
  • Arī Briselei tas ir stratēģiski svarīgs projekts.

Patērētāji pāreju neizjutīs

“Patlaban mēs kopš Padomju Savienības laikiem strādājam paralēli ar Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmām, un šobrīd mūsu valstu frekvenci regulē Krievijas sistēma. Virsmērķis ir Baltijas valstu energodrošība un neatkarība,” skaidro Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora “Augstsprieguma tīkls” (AST) valdes loceklis Arnis Staltmanis.

AST patlaban veic darbus, lai pēc pieciem gadiem varētu nodrošināt mūsu enerģētikas tirgus savienošanu ar pārējām Eiropas Savienības (ES) valstīm. Vērienīgā projekta otrajā kārtā Latvijā plānots ieguldīt 100 miljonus eiro. Staltmanis norādīja, ka tie paredzēti sinhrono kompensatoru uzstādīšanai.

Ko Baltijas elektrības tirgus sinhronizācija dos patērētājiem?
00:00 / 08:02
Lejuplādēt

“Līdz 2024. gadam tiks uzstādīti trīs sinhronie kompensatori  Grobiņā, Ventspilī un Līksnā. Šīs iekārtas nepieciešamas, lai nodrošinātu sistēmas mākslīgo inerci, jo pēdējo gadu tendence diemžēl liecina, ka klasiska elektroenerģijas ģenerācija Baltijas valstīs samazinās un pieaug vēja parku skaits, bet to ģeneratori būvēti uz citu tehnoloģiju pamata, un, lai nodrošinātu frekvences stabilitāti, mums ir nepieciešamas šis specifiskās iekārtas,” skaidroja Staltmanis.

“Viss sinhronizācijas process ar kontinentālo Eiropu un desinhronizācija no Austrumu kaimiņiem ir paredzēts tā, ka patērētājam, lietotājam ne mazākajā mērā to nevajadzētu izjust,” norādīja Staltmanis.

Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš norādīja, ka tad, ja Latvijai būtu nepieciešamība atslēgties no Krievijas sistēmas, tas būtu izdarāms ārkārtas režīmā jau patlaban, bet līdz ar Eiropas sinhronizācijas projektu ir pieejami līdzekļi, kas ļauj to darīt ar ieguldījumiem jaunākajās tehnoloģijās.

“Ja mēs mazliet vēsturiski palūkojamies, tad mēs jau 1995. gadā savā stratēģijā izteicām vēlēšanos un gatavojām energosistēmu šādai savienošanai ar Eiropu. Tāpat mēs jau esam veikuši eksperimentu ar atslēgšanos no Krievijas sistēmas, un vēl var piebilst, ka Kaļiņingradas anklāvs jau arī ir sevi pārbaudījis izolētai darbībai no Eiropas sistēmas. Tā kā šeit tas, protams, kaut ko maksā, bet tas tiek darīts sistēmas drošības dēļ,” sacīja Ozoliņš.

“Paradokss ir tas, ka patērētājs sistēmas drošību nekādi nevar novērtēt, pirms kaut kas notiek ar to.

Tāpat kā kara sekas nevar novērtēt, kamēr tas nav noticis. Ja gadījumā notiek tehniskas neveiksmes vai kļūmes, tad tādos apstākļos ir jādzīvo tajā mirklī, bet šis ir organizēts kā bezriska pasākums ar lielu Eiropas Savienības solidaritātes atbalstu,” skaidroja eksperts.

Bez drošības aspekta vēl svarīgi, ka savienots elektroenerģijas tirgus ar pārējo Eiropu veicinās cenu izlīdzināšanos un elektroenerģijas ražotājiem dos brīvas tirdzniecības iespējas šajā zonā, norādīja Staltmanis. Savukārt ietekme uz tarifiem būšot neliela.

“Ja mēs raugāmies kopsummā uz visiem jau iepriekšējā fāzē īstenotajiem projektiem, šobrīd aktīvajiem projektiem un visiem nākotnes projektiem, tad elektroenerģijas pārvades tarifs varētu augt par kādiem 15%. Te gan jāņem vērā, ka tas nenozīmē, ka cena gala lietotājam celsies tieši šādā apmērā, jo pārvades tarifs ir neliela sadaļa no “Sadales tīkla” tarifa, kas ir mazāk nekā puse no gala cenas elektroenerģijai. Bet pozitīvi ir tas, ka visi šie projekti palielina pārvades tīkla caurlaides spējas, un mūsu nākotnes prognozes rāda, ka īpaši Ziemeļvalstīs attīstīsies atjaunojamā elektroenerģija un mēs varēsim saņemt daudz vairāk lētas elektroenerģijas no šīm valstīm,” prognozēja Staltmanis.

Baltijas elektrodrošība svarīga arī ES līmenī

Baltijas valstu elektrības tīkla sinhronizāciju ar pārējo Eiropu uzskata par stratēģiski svarīgu arī Briselē.  

Baltijas valstu elektrības tirgus sinhronizācija ar pārējo Eiropu reizēm tiek salīdzināta ar ātrgaitas dzelzceļa projektu “Rail Baltica”. Abi ir domāti, lai pārtrauktu Baltijas valstu izolētību, vienā gadījumā savienojot to ar Eiropas dzelzceļa tīklu, bet otrā – ar elektrības tīklu.

Projekta stratēģisko nozīmi daļēji apliecina arī tas, ka gan iepriekšējais Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, gan arī esošā vadītāja Urzula fon der Leiena par to labprāt publiski izsakās.

“Šis projekts samazinās pārlieku lielo reģiona atkarību un paļaušanos uz vienu enerģijas piegādātāju, harmoniski savienojot to ar pārējo Eiropas Savienību. Tas ir arī uz nākotni vērsts. Jaunie vēja parki Baltijas jūrā nodrošinās elektrību no atjaunojamiem avotiem visām valstīm ap šo jūru. Tas viss apliecina, ka mūsu savienībā, lai kur jūs atrastos ģeogrāfiski, jūs vienmēr esat Eiropas sirdī,” sacīja Urzula fon der Leiena.

Tātad elektrības tirgus sinhronizācija potenciāli varētu palielināt arī atjaunojamo energoresursu izmantošanu mūsu reģionā. Un tas ir būtiski, jo Eiropas Savienība nosprauž arvien ambiciozākus mērķus cīņai ar klimata pārmaiņām.

Fon der Leiena savā uzrunā pieminēja astoņu Eiropas valstu parakstīto deklarāciju par kopīgu vēja parku attīstību Baltijas jūrā. Dokuments runā par nepieciešamību sadarboties, lai maksimāli efektīvi attīstītu vēja ģeneratoru parkus jūrā.

Organizācija „Wind Europe” Briselē pārstāv vēja industrijas intereses. Tās direktors Džailzs Diksons saka, ka sadarbība ir izšķirīgi svarīga. Viņš slavē topošo vēja parku, ko Igaunija un Latvija vēlas būvēt kopā. Tas nosegšot 20% no abu valstu elektrības patēriņa.

“Šis vēja parks atradīsies Baltijas jūrā un būs savienots gan ar Latviju, gan ar Igauniju. Tas būs kopīgs projekts, kas ir vienkārši fantastiski! Tas nozīmē, ja Latvijā kādā brīdī būs lielāks pieprasījums pēc enerģijas nekā Igaunijā, tad elektroenerģiju varēs vispirms novirzīt tur un otrādi. Šādi tiek apvienoti resursi, un tiek ietaupīta ne tikai nauda, bet arī jūras teritorija,” norādīja Diksons.

Diksons min arī vēja parku, ko Polija kopā ar Dāniju vēlas attīstīt Bornholmas salas tuvumā. Tāpat sadarbība starp valstīm var būt būtiska arī plānošanas jautājumos, saka „Wind Europe” direktors.

“Katrai no astoņām valstīm tagad ir jādomā, kā tās plāno savu jūras telpu, kā topošie vēja parki ietekmēs kuģošanas ceļus, zvejas teritorijas, militārās zonas, dabas aizsardzības teritorijas. Valstis var viena otrai tajā palīdzēt!” sacīja Diksons.

Elektrības tirgus sinhronizācijas projektam ir arī ietekme ne tikai uz Baltijas jūras piekrastes valstīm. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda atgādināja, ka pēc Baltijas valstu elektrības tirgus sinhronizācijas ar pārējo Eiropu mūsu reģions vairs tehniski nebūs spējīgs iegādāties elektroenerģiju no jaunās Baltkrievijas atomelektrostacijas.

“Ir būtiski, ka mums ir izdevies panākt kopējo pozīciju par to, ka no Astravjecas atomelektrostacijas netiks iegādāta elektrība. Mums tas ir izdevies. Un es domāju, ka tas ir būtiski mūsu solidaritātei, jo Astravjecas atomstacija joprojām ir nedroša,” sacīja Nausēda.

Ir paredzams, ka apjomīgais projekts tiks pabeigts pēc pieciem gadiem. Jau tagad no Eiropas Savienības fondiem tam ir atvēlēts vairāk nekā viens miljards eiro. Bet tās vēl nav galīgās projekta izmaksas.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti