Kazahstāna ir devalvējusi savu nacionālo valūtu tengu par 19%, skaidrojot, ka uz šādu soli spieda nepastāvība, kas valda globālajos finanšu tirgos un veicina kapitāla aizplūšanu. Latvijai gan ar Kazahstānu nav tik ciešas tirdzniecības saites, lai tās valūtas devalvācija atstātu ļoti lielu iespaidu uz Latvijas ekonomiku, norāda Latvijas bankas ekonomiste Ieva Opmane.
Viņa pastāstīja, ka eksports uz Kazahstānu ir vien 0,5% no kopējā eksporta apjoma un vēl 1% no pakalpojumu eksporta apjoma. Latvija uz Kazahstānu eksportē, piemēram, medikamentus, bet arī šajā grupā Kazahstāna nav galvenais sadarbības partneris, uz to izved vien 4% no kopēja medikamentu eksporta apjoma. Ekonomiste arī atgādināja, ka Kazahstānā izmanto citas valūtas, lielākoties eiro un dolāru, tāpēc valūtas devalvāciju uz eksporta attīstības tendencēm neatstās lielu ietekmi.
Viņa arī pievērš uzmanību tam, ka uzņēmēji jau paši lielā mērā ir iemācījušies rēķināties ar dažādu valūtu svārstību risku, un visbiežāk norēķiniem izvēlas stabilas valūtas.
Savukārt „SEB bankas” analītiķis Dainis Gašpuitis pievērš uzmanību, ka Kazahstānai tās ekonomikas attīstības līmeņa dēļ preču importu nav iespējas aizstāt ar saviem ražojumiem, tāpēc uzņēmumiem, kuri eksportē produkciju uz Kazahstānu, nav liela iemesla bažām par noieta tirgus zaudēšanu.
Devalvācijas draudi nereti tiek minēti arī saistībā ar Krieviju un Ukrainu. Ukrainas gadījumā Latvijas analītiķi uzsver, ka, līdzīgi kā Kazahstānas gadījumā, tās vieta Latvijas eksportā ir neliela, tāpēc arī ekonomisko satricinājumu ietekme uz Latviju būtu neliela. Krievijas gadījumā ietekme būtu būtiska, tomēr, pēc ekspertu domām, runāt par reālu devalvācijas iespēju Krievijā šobrīd ir pāragri. Bez tam - nozīmīgākais Latvijas eksporta partneris šobrīd ir ekonomiski prognozējamākā Eiropas Savienība.
