Pērn Latvijas eksporta vērtība sasniedza jaunu rekordu – 21,27 miljardus eiro. Salīdzinot ar gadu iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par gandrīz 30%. Latvijas preces pērn tika eksportētas uz 199 pasaules valstīm, un Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka gandrīz pusi no eksporta vērtības veidoja piecas valstis – Lietuva, Igaunija, Vācija, Krievija un Zviedrija. Pērn ievērojami palielinājās arī eksports uz tādām valstīm kā Kazahstāna, Kirgizstāna un Armēnija, un tas radīja bažas, ka eksportētas tika arī preces, kas iekļautas sankciju sarakstā.
Cik viegli vai grūti uzņēmējiem ir atrast jaunus eksporta tirgus?
LIAA direktora vietniece eksporta jautājumos Iveta Strupkāja pastāstīja – lai meklētu jaunus tirgus, Latvijas uzņēmēji ļoti aktīvi piedalās starptautiskās konkurētspējas veicināšanas programmā. Tāpat tie paši piedalās starptautiskās izstādēs, kā arī LIAA organizētajos kopīgajos nacionālajos stendos.
Sekojot norisēm pasaulē un uzņēmēju vēlmēm, izmaiņas notikušas arī LIAA pārstāvniecību tīklā. "Esam aizvēruši gan pārstāvniecību Baltkrievijā, gan pārstāvniecību Krievijā,
un pašlaik rit pēdējās darba dienas mūsu pārstāvim Ķīnā.
Pagājušā gada nogalē atvērām pārstāvniecību Izraēlā un atvērām arī pārstāvniecību Austrālijā. Pašlaik plānojam atvērt pārstāvniecību Uzbekistānā, kas kaut kādā veidā varētu kompensēt arī to, ka tiek zaudēts Krievijas vai Baltkrievijas tirgus. Protams, pie LIAA vairāk vēršas ar jautājumiem par tiem tirgiem, kur mums ir pārstāvniecības. Vienmēr, ja mēs atveram pārstāvniecību, tad arī šī uzņēmēju plūsma tur pieaug. Acīmredzot tomēr tā klātbūtne ir būtiska, un tad arī šo atbalstu var mērķtiecīgāk sniegt un palīdzēt uzņēmējiem," sacīja Strupkāja.
Uzņēmums Rēzeknes novadā, kurā gatavo inovatīvus produktus no griķiem ar zīmolu "Grikši", dibināts pirms diviem gadiem. Pērn uzņēmumus pētīja Latvijas tirgu, šogad jau piedalās vairākās starptautiskās izstādēs.
Zīmola "Grikši" un zaļo griķu uzkodu ražotāja Jūlija Danilina pastāstīja, ka ļoti vērtīgi bija darboties biznesa inkubatorā un saprast, kam un kādos apjomos ražot.
"Izstrādājot ražošanas tehnoloģiju, iegādājoties iekārtas, tev jāpadomā, vai tu būsi spējīgs saražot apjomus, lai realizētu arī citos tirgos. Un, kad tu esi jau ražotājs, tad tev paveras citas iespējas, ko sniedz LIAA. Ir iespēja piedalīties starptautiskās izstādēs. Bijām mēs Zviedrijā, "Nordic Organic Food" izstādē un Nirnbergā, Vācijā, "Biofach" – vadošā bioloģiskās pārtikas pasaules mēroga izstādē. Tagad notiek kontaktu dibināšana, un tad jau redzēsim, kas būs tālāk, bet to mēs redzam ļoti optimistiski. Mēs ceram, ka mūsu produkts izcelsies tieši kā tāds veselīgs un inovatīvs, jo diedzētu griķu uzkodas ir tāds unikāls produkts, un iepircēji skatās ar interesi," pastāstīja Danilina.
Tikmēr uzņēmums "Controlit Factory" darbojas būvniecības nozarē un piedāvā patentētu tehnoloģiju jumtu hidroizolācijas pārbaudēm. Tā valdes priekšsēdētājs Kārlis Šenhofs pastāstīja, ka uzņēmums ir orientēts uz eksportu un sadarbības partneri jau atrasti Baltijas valstīs, Polijā. Somijā, Dānijā. Notiek sarunas ar Itālijas un Ukrainas pārstāvjiem.
"Būvniecības nozarē no jauna produkta ieviešanas tirgū līdz konkrētam komercrezultātam ir nepieciešama pacietība un resursi. Mēs esam ļoti maza komanda, mēs esam savā ziņā kā "start-up" uzņēmums, tāpēc ir ļoti svarīgs valsts atbalsts eksporta veicināšanai. Tas, ko mēs esam runājuši arī ar LIAA cilvēkiem, ka ir ļoti svarīgi tomēr skatīties šo pasākumu kopumu, veidot ekosistēmu, jo
atsevišķi saskaldīti atbalsti, kuri varbūt viens otru nepapildina, nedod to gaidāmo skaitli, rezultātu.
Ja valsts iegulda, valsts grib saņemt atpakaļ, un šī saņemšana atpakaļ ir uzņēmuma attīstība," pauda Šenhofs.
Viņš arī uzsvēra, eksporta tirgus iekarošana nav ātrs process, un būvniecības jomā tas var prasīt arī trīs un pat piecus gadus.
