Jaunieši aizvien biežāk par prakses darbu vēlas saņemt arī atalgojumu

Vairums jauniešu uzskata, ka prakse dod iespēju gūt reālu pieredzi darba tirgū, liecina SEB bankas veiktā aptauja. Tomēr agrāk jaunieši praksi izmantoja kā vietu, kur bez atlīdzības iegūt pieredzi, bet tagad arvien vairāk jauniešu par praksi vēlas saņemt arī samaksu.  

Jauniešu interese par prakses iespējām ir nemainīgi augsta. Portāla prakse.lv pētījums liecina, ka arī darba devēji vēlas pie sevis redzēt praktikantus – vairāk nekā puse Latvijas uzņēmēju kādreiz ir nodarbinājuši praktikantu. Tomēr prakse.lv vadītājs Jānis Logins pastāstīja, ka jauniešiem arvien vairāk ir vēlme par praksi saņemt arī samaksu.

“Agrāk bija, ka prakse ir prakse, nav atalgojums, mēs iegūstam pieredzi, uzņēmums iegulda mūsos, bet šobrīd jaunieši jau grib iegūt atalgojumu, kas bieži vien attur šo labo sadarbību, kas varētu izvērsties starp jaunieti un uzņēmumu,” norādīja Logins.

Tomēr jauniešu vēlme kaut ko nepelnīt ir saprotama – arī jauniešiem nepieciešama nauda. Un bieži vien jaunieši naudu grib vairāk, nekā izmantot iespēju praktizēties un gūt pieredzi.  

“Un tad ir tā dilemma - vai es iešu praksē un par to neko nesaņemšu, lai arī es tur iegūšu pieredzi. Vai arī es iešu kādā darbā, kurā maksā, bet pieredze nebūs. Tad lielākoties jaunieši dod priekšroku kaut kam apmaksātam. Un tas bieži vien kaitē šo pieredzi iegūt,” stāstīja Logins.

Uzrunātie jaunieši gan stāstīja, ka ir bijuši arī praksēs, kurās nemaksā. Un arī šādas prakses ir vērtīgas, jo palīdz saprast vai izvēlētā profesija vispār viņus interesē. Tomēr arī naudas jautājums ir aktuāls.

“Tas, ko es mācījos skolā, bija kaut kas pavisam cits, kā tas, ko es izmēģināju praksē. Un prakse ir man palīdzējusi izvēlēties gan uz kuru virzienu iet, gan arī pieredzi deva. Tās prakses lielākoties ir neapmaksātas. Un, ja tās prakses būtu apmaksātas, tiem jauniešiem jau būtu kaut kāds stimuls papraktizēties un saprast, ko vispār nozīmē strādāt algotu darbu,” Latvijas Radio atzina kāds jaunietis.

Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore Zanda Rubene stāstīja, ka mūsdienās jauniešiem darba un arī prakses vietā arvien svarīgāka ir vide, kur tie strādās, un vai darba devējs tiem būs interesants.

Un arī viņa apstiprināja - jauniešiem mūsdienās arī nauda ir kļuvusi svarīgāka.  

“Jaunieši vēlas nopelnīt. Dīvaini izklausās, vai ne? Bet par darbu ir jāsaņem alga. Un varbūt vecākiem cilvēkiem šķiet, ka tā vēlme nopelnīt ir pārāk izteikta un, kā jau mēs dzirdējām, jaunieši bieži neizvēlās prakses vietu, ja tiem par to nemaksā. Bet atkal atceraties – ja es daru, es strādāju, man taču kaut kas pienākas par šo darbu. Varbūt ne pirmais, bet svarīgs ir atalgojums,” norādīja Rubene.

Rubene gan atzina, ka pastāv arī risks, ka jauniešu vēlmes ir augstākas par to, ko darba devējs spēj tiem dot. Tikmēr Jānis Logins no prakse.lv precizēja – par praksi jauniešiem nav jāmaksā daudz. Lielākai motivācijai doties praksē pietiktu arī ar simboliskiem 100 eiro mēnesī, kas nosegtu transporta un pusdienu tēriņus.  

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti