Pēc viņa teiktā, 9. februārī budžeta projektu plānots nodot skatīšanai Saeimā. 17. februārī varētu būt steidzamības kārtā virzītā likumprojekta pirmais lasījums parlamentā, bet 8. vai 9. martā budžetu varētu pieņemt otrajā – galīgajā lasījumā.
Ātrāk valsts budžetu diez vai izdosies pieņemt, teica Ašeradens, norādot, ka nekādas vilcināšanās budžeta izstrādē nebūšot. Darbs pie valsts nākamā gada budžeta izstrādes tiks sākts jaunnedēļ.
Ašeradens atzīmēja, ka vēl pirms jaunās valdības apstiprināšanas viņš lūdzis Finanšu ministriju (FM) pārrēķināt dažādas ar budžeta izstrādi saistītās prognozes, ņemot vērā, ka iepriekšējās prognozes ir izstrādātas vasarā, kad Latvijas ekonomikai nāmamgad vēl paredzēta 1% izaugsme.
"Bāzes pieņēmums, kā mēs zinām, ir, ka ekonomika nākamā gada pirmajā pusgadā slīgs recesijā. Tas [iekšzemes kopprodukta samazinājums] būs mīnus 1,6%. Šobrīd vēl tiek koriģēti inflācijas cipari," sacīja Ašeradens, norādot, ka jaunākās ar Latvijas ekonomikas attīstību saistītās prognozes būs zināmas 22. decembrī.
Finanšu ministrs atturējās minēt, vai papildu finansējums 2023. gada valsts budžetā būs mazāks par iepriekš lēstajiem 97 miljoniem eiro, norādot, ka FM vēl strādā pie aprēķiniem.
KONTEKSTS:
Divarpus mēnešus pēc parlamenta vēlēšanām 14. Saeima ceturtdien, 14. decembrī, balsojumā izteikusi uzticību jaunajai trīs politisko spēku – "Jaunās Vienotības", "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības – veidotajai valdībai, ko vadīs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").
Iepriekš koalīcijas veidošanas sarunās izskanējis, ka nākamā gada tā sauktā fiskālā telpa jaunām politiskām iniciatīvām būs 96 miljoni eiro, un nākamā gada budžeta deficīts plānots 3,5% apmērā. Šī gada budžeta deficīts sasniegs 7%.
