Labrīt

Latgales Māras piemineklī jaušams dinamiskums un jutekliskums

Labrīt

Divreiz nogāztais un trīsreiz atjaunotais “Latgales Māras” piemineklis

Jaunā gāzes piegāžu regula paģērēs dalīšanos un caurspīdīgākus līgumus

Jaunā gāzes piegāžu regula paģērēs dalīšanos un caurspīdīgākus līgumus

 

Eiropas Parlaments (EP) pagājušajā nedēļā apstiprinājis jaunu dabasgāzes piegāžu regulu, kurā ietvertas vairākas būtiskas novitātes. Pirmkārt, tā paredz ieviest pārrobežu palīdzības mehānismu, ko Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis varēs izmantot dabasgāzes piegādes krīžu gadījumā. Tāpat jaunā regula piešķir Eiropas Komisijai (EK) tiesības iepazīties ar apjomīgākajiem dabasgāzes piegāžu līgumiem, kurus noslēguši komersanti.

Pēc vairāk nekā divus gadus ilgām diskusijām starp Eiropas Komisiju, padomi, Eiropas Parlamentu un atsevišķām dalībvalstīm, pagājušajā nedēļā parlaments galīgajā balsojumā apstiprinājis jauno gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumu regulu. Salīdzinājumā ar līdzšinējo regulējumu, tā paredz izveidot jaunu pārrobežu palīdzības mehānismu, ko varēs iedarbināt piegādes krīžu gadījumos. Regula paredz dalībvalstu grupēšanu riska grupās, kurās ietilpstošās valstis krīzes gadījumā savstarpēji dalīsies ar dabasgāzi, lai nodrošinātu tās piegādi, piemēram, mājsaimniecībām un siltumenerģijas ražotājiem. Enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete, uzrunājot uz plenārsesiju sanākušos Eiropas Parlamenta deputātus, norādīja:

„Pēc 2014. gadā notikušajiem stresa testiem kļuva skaidrs, ka esošajā regulējumā paredzētie instrumenti ir būtiski jāuzlabo. Jaunais regulējums, par kuru runājam šodien, mums nodrošinās nepieciešamos instrumentus, lai sagatavotos iespējamam gāzes piegādes pārrāvumam.

Jaunais regulējums, kura pamatakmens ir solidaritāte, garantēs, ka visām mājsaimniecībām būs pieejama gāze arī krīzes situācijās.”

Latvijas eiroparlamentārietis Krišjānis Kariņš par būtisku panākumu uzskata to, ka atbilstoši jaunajai regulai dabasgāzes tirgotājiem būs pienākums pēc EK pieprasījumā atklāt dabasgāzes piegāžu līgumos ietvertos nosacījumus. Viņaprāt, tas ļaus efektīvāk ierobežot Krievijas dabasgāzes milža „Gazprom” iespējas uztiept Eiropas Savienībā strādājošajām dabasgāzes kompānijām savus nosacījumus.

„Viņa spējas skaldīt un valdīt Eiropā ir krietni samazinājušās šīs jaunās regulas dēļ, jo tagad Eiropas Komisijai ir tiesības ieskatīties līgumos, kas noslēgti starp privātām kompānijām un „Gazprom”. Līgumos vajag ieskatīties tikai viena iemesla dēļ. Ir pierādījies, ka „Gazprom” ir tāda vēlme ierakstīt līgumos dažādas monopolklauzulas, kas izslēdz konkurenci un ir pretrunā ar Eiropas Savienības likumiem. Taču līdz šim šie līgumi ir bijuši pilnīgi slepeni, sūdzību celt nebija iespējams, jo nebija nozieguma sastāva, nebija pierādījumu. Tagad šie pierādījumi būs,” skaidro Kariņš.

Kariņš pieļauj iespēju, ka papildu tiesību piešķiršana Eiropas Komisijai jau pati par sevi var kļūt par iemeslu atsevišķu ar „Gazprom” noslēgto dabasgāzes piegāžu līgumu pārskatīšanai:

„Es domāju, ka nevienu nesodīs, jo tie līgumi tiks pārrakstīs tā, lai tie atbilstu konkurences noteikumiem.”

Jāņem gan vērā, ka pienākums par līgumos ietvertās informācijas atklāšanu attieksies tikai uz lielākajiem līgumiem. Proti, paredzētajam piegādes apjomam būs jāsasniedz vismaz 28% no dalībvalsts ikgadējā patēriņa.

„Eiropas Komisija oriģināli nāca ar piedāvājumu, ka jābūt 40%, tas ir, gandrīz pusei. Mēs no parlamenta puses ļoti spiedām un panācām, ka to slieksni ļoti samazina. Tas nozīmē, ka to līgumu skaits, kam komisijai būs piekļuve, būs daudz lielāks, jo daudzām kompānijām Eiropā ir līgumi ar „Gazprom”,” klāsta Kariņš.

Jaunā regula stāsies spēkā 20 dienas pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti